Viņa jau trīs mēnešus vada Latvijas valdību un publiskajā telpā rada atturīgu tēlu. Pagājušajā nedēļā mājīgā gaisotnē kāda īpaša pasākuma viesiem atklājās pavisam citāda Evika Siliņa, vēstīts Zanes Piļkas-Karaļevičas materiālā "Kritizē manus matus, kleitu un vēl sazin ko!" izdevumā "Privātā Dzīve".
Siliņa pauda, ka šajos trīs mēnešos par sevi uzzinājusi daudz jauna. Spējusi arī daudzas sievietes iedrošināt. "Nebaidīties no aprunāšanas, publiskas kritikas, arī tā, ka no mums kā jau sievietēm prasīs vairāk. Bet iet un piepildīt savus mērķus. Kandidējot premjeres amatam, sapratu - ja neiešu un nedarīšu, tad tām daudzajām dažādu jomu pārstāvēm, kuras man rakstīja, atņemšu cerību," uzsvēra Siliņa.
Vaicāta, kā bērni sadzīvo ar to, ka mamma ir tik augstā amatā, Evika teica: "Nedomāju, ka bērni izjūt man piederošu kādu varu. Tieši otrādi. Viņi izjūt to, ka man tās nav. Jo man ir ierobežotas pārvietošanās iespējas, viena nekur nevaru doties. Mani bērni redz otru pusi - to, kā šis amats ierobežo manu ikdienu."
