Izcilais latviešu gleznotājs Kārlis Dobrājs vaino Latvijas Universitāti (LU) krāpniecībā. Viņš vairāk nekā 30 gadu īrēja telpas LU piederošā daudzdzīvokļu namā Rīgā, Baznīcas ielā. Tur iekārtoja studiju, pirms tam vērienīgā pārbūvē ieguldot lielus līdzekļus. Īres nosacījumi paredz – ja līgums pēc termiņa beigām netiek atjaunots vai tiek lauzts no īrnieka neatkarīgu apstākļu dēļ, izīrētājs Dobrājam atlīdzina pilnā apmērā telpās veikto neatdalāmo uzlabojumu izmaksas. Šogad LU konkrēto namu pārdeva par 3,5 miljoniem eiro, īres attiecības beidzās, bet LU ar mākslinieku nenorēķinājās, vēsta "Bez Tabu".
Mākslinieku un mākslas cienītāju aprindās par izcilu gleznotāju sauktais Kārlis Dobrājs pagājušajā gadsimtā skoloja un iedvesmoja jaunos censoņus Mākslas akadēmijā, vēlāk arī LU, kur Pedagoģijas fakultātē dibināja un kādu laiku vadīja Mākslas katedru. Kopā ar dzīvesbiedri Intu Dobrāju viņš piedalījās LU rektoru portretu galerijas izveidē, ar ko LU lepojas vēl šodien.
Pēc darba attiecību izbeigšanas ar LU augstākās izglītības iestāde tā laika rektora Jura Zaķa personā ierādīja Dobrājam īres telpas LU piederošajā daudzdzīvokļu namā Rīgas centrā, Baznīcas ielā 5.
Ar kādreizējo darba devēju - LU - Dobrājs vienojās, ka Baznīcas ielas nama īrētajās bēniņstāva telpās ierīkos darbnīcu.
90. gados daudz darba un naudas ieguldīts, lai savestu kārtībā postažu un iekārotu tur mākslas darbu kalvi, sacīja Dobrājs. Saskaņojot projektu ar LU, mākslinieks tur veica nopietnus būvdarbus, tai skaitā nesošo konstrukciju pārbūvi.
Īres līgumu puses pagarināja ik pēc 10 gadiem. Vienmēr līgumā bija atrunāts - ja līgums pēc termiņa beigām netiek atjaunots vai tiek lauzts no īrnieka neatkarīgu apstākļu dēļ, izīrētājs Dobrājam atlīdzina pilnā apmērā telpās veikto neatdalāmo uzlabojumu izmaksas.
Šogad LU pārdeva konkrēto namu par 3,5 miljoniem eiro. “Līgums arī beidzās šā gada 31. maijā. Pēc tam, lai Dobrājs iet dirst!” tā mākslinieks tulko LU attieksmi pret viņu, kad īres attiecības tika izbeigtas.
Eksperts no uzņēmuma “Langes pils”, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu vērtēšanu, inspicēja telpas un secināja, ka atlīdzināmie izdevumi objektā vērtēšanas datumā (šā gada jūnijā) ir 93 200 eiro. LU gan nepiekrīt atlīdzināt izdevumus.
Summa novērtējumā ir “uzpūsta”, aprēķins veikts pēc nepareizas metodikas, raidījumam sacīja LU.
"Dobrāja kunga gadījumā ir nedaudz žēl, ka situācija aizgājusi birokrātisku ceļu: ir piesaistīti advokāti no viņa puses, kuri ar mums komunicē. Pirmais [Dobrāja] solis nebija pareizs, vajadzēja nākt un sēsties pie sarunu galda un vienoties. Par šiem ieguldījumiem - jāsaprot, ka tie ir veikti pirms 30 gadiem. Civillikums skaidri nosaka procedūru, kā iestāde, šajā gadījumā LU, var atlīdzināt ieguldījumus. Jānovērtē katra ieguldījumu pozīcija, kā arī tas, kā tās ir amortizējušās (red.-nolietojušās) šo 30 gadu laikā. Dobrāja kungs iesūtījis vērtējumu pēc tirgus vērtības, bet jāizmanto citu metodiku. Ja Dobrāja kungs būtu atnācis pie mums, mēs to viņam būtu paskaidrojuši, tad varētu pareizi novērtēt. Viņa pasūtītajā novērtējumā salīdzināts, cik tirgū maksā bēniņi bez izbūves, cik - ar izbūvi. Tā nav pareiza metode. Pēc šādas metodes likums neļauj atlīdzināt."
Dobrājs prāto cīnīties tiesā par kompensāciju, savukārt LU cer atrisināt strīdu bez tiesāšanās.
