Pirms kāda laika vēstījām, ka bijusī izglītības ministre Anita Muižniece, kas dzīvo kaimiņos dziedātājai Samantai Tīnai, atklāja, ka vairs nav izturama kaimiņienes skaļā dziedāšana. Viņa to darīja publiski zināmu, mikroblogošanas vietnē "X" veltot Samantai vairākus ierakstus.
Kā vēstīts Edgara Orlova materiālā "Dziedātājas muzicēšana tracina bijušo ministri" izdevumā "Privātā Dzīve", beidzot par šo lietu izteikusies arī pati Samanta Tīna. Viņa atklāj, ka neuzskata, ka šādas situācijas ir jāapspriež publiski.
"Mūsu cienījamā bijusī ministres kundze šeit dzīvo neilgu laiku un, tiešam, man kādu vakaru dziedot un, lieku roku uz sirds, es nekad neesmu traucējusi neviena mieru pēc plkst. 23:00, tas man ir likums. Es šeit nedziedu ne katru otro dienu, ne trešo dienu un ne katru ceturto dienu. Bija zvans pie durvīm. Viņa pasaka, ka bērniem jāiet gulēt, esot baigi skaļi. Pēc tā es arī reaģēju. Es neatceros, vai nu es pārtraucu vai beidzu pusstundiņu uz pusi klusāk. Tā bija arī otro reizi. Es atkal beidzu to darīt, tātad, es reaģēju uz šiem lūgumiem.
Šobrīd saņemu ziņas no citiem, ka esmu nelabs cilvēks, ļauns, šausmīgs, ka es traucēju citiem dzīvot. Eh, kaimiņu būšana!" pauž dziedātāja.
Abas konfliktu risinājušas ne tikai interneta vidē, bet arī klātienē, taču kopīgs risinājums nav atrasts.
"Labu gribēdama, devos pie kaimiņienes, kurai ir pretenzijas, kurai ir jāizsaka savas sāpes plašsaziņas līdzekļos, mēģinot rast kaut kādu kopīgu sarunu, vidusceļu, par ko mēs varam vienoties. Es esmu tāda, bet viņa ir tāda, viņai ir savas vajadzības. Atrodam kaut kādu kopsaucēju. Viņa pateica - nē! Gāju es ar atvērtu sirdi, un nekas no tā neiznāca."
Ko iepriekš par Samantu Tīnu rakstīja Muižniece:
"Var saprast, ka, esot mūziķim, jādzied, kad ir iedvesma, bet, vai tiešām vakars ir īstais laiks, kad daudzdzīvokļu mājā rībināt tā, ka lejasstāvā dzirdami visi dziesmu vārdi? Reiz jau pieklājīgi tika lūgts, skaidrojot, ka bērni iet gulēt. Ko darīt ar cienījamo mākslinieci?" taujā A. Muižniece.
"Mēnesis apkārt un man sāk šķist, ka es vairs nekad nespēšu ar prieku klausīties Samantu Tīnu. Un šovakar es dusmojos, jo bez "mēģinājumu telpas" dziedāšanai daudzdzīvokļu namā, šķiet, mana kaimiņiene atklājusi arī deju studiju. Besī! Ja es nebūtu jau 3 reizes pēc 22iem vakarā pieklājīgi lūgusi nerīkot "koncertus", es teiktu - jauniem cilvēkiem "var gadīties", bet te vienkārši klaja bezkaunība."
