Pašmāju pazīstamā rakstniece Dace Rukšāne mikrovietnē "X" aizsākusi diskusiju. Šoreiz runa ir par ikdienas ainām.
Ja cilvēks ir atnācis tērpam pieskaņotos apavos, es to pieņemu kā tēla sastāvdaļu un vienmēr aicinu atstāt apavus kājās, ja tā ir ērti. Ja grib novilkt, čības nepiedāvāju, jo man šķiet nehigiēniski dot vienas un tās pašas čības daudziem ļaudīm pēc kārtas,
atklāti raksta Rukšāne.
Rakstnieces sekotājiem arī ir kas sakāms par šo tēmu:
Mareks: "Tas ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem. Piemēram, no kā izgatavota grīda, un kāds ir segums ārpus mājas utt. Neviens saprātīgs kapteinis jūs nelaidīs uz jahtas ar tīkkoka klāju, ja jums kājās būs kurpes ar asu papēdi vai ar zolēm, kas atstāj švīkas."
Māra: "Domāju, ka ir atšķirīgas situācijas. Ja pie manis uz brīdi ienāk kaimiņš pa tiešo no dārza ar kabaci, tad man negribēsies jūsmot par viņa pieskaņotajiem gumijniekiem."
Rudīte: "Tas kaimiņš nebridīs istabā, ja Dace neaicinās. Ja aicinās, tad Dace rēķināsies ar to, ka varbūt dubļi būs jāsaslauka. Dace, Tu esi nākusi no inteliģentas ģimenes, tā arī atšķība no tiem, kam svarīgs tepiķis."
Ilze: "Jā, tieši tāpat. Es vispār nesaprotu čību un tostarp viesu čību konceptu."
Arnis: "Man savukārt patīk ciemiņi, kuri atnāk ar saviem maiņas apaviem. Sievietes pat mašīnā tur ērtus apavus, lai nav jāmin pedāļi ar augstiem papēžiem. Ejot ciemos, var taču paņemt glītas kurpītes līdzi."
Man pilnīgi otrādi - ja cilvēks ir atnācis tērpam pieskaņotos apavos, es to pieņemu kā tēla sastāvdaļu un vienmēr aicinu atstāt apavus kājās, ja tā ir ērti. Ja grib novilkt, čības nepiedāvāju, jo man šķiet nehigiēniski dot vienas un tās pašas čības daudziem ļaudīm pēc kārtas. https://t.co/JtMlq2fLd8
— Dace Ruksane (@Ruksane) October 10, 2023