Streičs atklāti par piedzīvoto traģēdiju bērnībā

© Ekrānšāviņš

Kinorežisors Jānis Streičs dalās atmiņās no savas bērnības un atklāj mātes novēlējumu, pēc kura viņš vadoties visu savu dzīvi. Režisors arī atklās stāstu par mātes aiziešanu mūžībā ļoti agrā vecumā, kad nekompetentu slimnīcas darbinieku dēļ, viņa nesaņēma vajadzīgo palīdzību.

Sarunu raidījums “Pasaki to skaļi” viesojās pie izcilā režisora Jāņa Streiča Lietuvā. Svinot savu 87. jubileju raidījuma vadītāji un televīzijas skatītāji varēja iepazīties un atklāt režisora dzīves līkločus un uzklausīt viņa viedās atklāsmes. Jau sarunas sākumā Streiča kungs ar asarām acīs dalījās savās atmiņās par māti, kuru nācies pāragri zaudēt, taču atzīst, ka meita Viktorija esot mātes kopija.

“Viņa bija pasakaina būtne. Mana meita Viktorija ir viņas kopija. Raksturā un talantos. Mana mamma visu prata, apģērbu no nekā uztaisīt, teātri spēlēt, dziedāt.”

Režisora mamma nomira pēc kara laikā, kad medicīnas personāla resursi bija ļoti ierobežoti un tikai pēc vairākiem gadiem, viņš esot uzzinājis, ka viņas mammu tajā laikā operēja nevis ķirurgs, bet gan izbijis elektriķis, kas vēlējies paslēpties no tā laika valdošās varas.

“Tas bija šausmīgs laiks, pēc kara laiks. Dakteru nav, Preiļos neviens neko nezina, pēc tam veda uz Daugavpili, bet tur arī neko nedarīja. Pēc daudziem gadiem man bija operācija, guļu slimnīcā, un es saku savam palātas biedram, cik labi kā tas tagad notiek, būtu citos laikos, man vajadzētu mirt. Un viņš man pastāstīja, ka tajā laikā, Daugavpilī galvenais dakteris, ķirurgs bija bijušais elektriķis.”

Kā izrādās, Streiča mammas tā laika ķirurgs, samelojies par savu profesiju un kvalifikāciju, jo esot bijis sarkanais partizāns. Šādi meli esot laupījuši viņa mammai dzīvību, un ļoti iespējams vēl daudziem citiem.

Svarīgākais