Jūlijs Krūmiņš atvedis Katrīni Vasiļevsku pie sava jaunības drauga Jura Miķeļa. Sarunas laikā Jūlijs atzīstas, ka reiz bija samīlējies sabiedrības dāmā Elitā Drākē, kura tajā laikā simpātijas pret viņu neizrādīja.
Jūlija simpātijas pret Elitu sākušās jaunībā.
Viņa strādāja par medmāsu, bet man draugs tur bija galvenais ārsts, es pie viņa devos kārtis paspēlēt un šņabi iedzert, un viņa nāca...,
" ievelkot dziļu elpu, teic Krūmiņš. Viņš savam draugam teicis, ka vēlas iepazīties ar Elitu, taču tajā lakā sieviete viņu ignorēja.
Pirms kāda laika abi esot satikušies kādā pasākumā, un Jūlijs drosmīgi atzinies viņai par savām jūtām, kuras valdījušas tolaik. Elita smaidot teikusi: “Varbūt tagad?” Jūlijs gan neatklāj, ko Elitai atbildējis, tikai sejā parādījās smaids.
Kāpēc Jūlijs jaunībā necīnījies par savu simpātiju? Viņš uzskata, ka tas neesot ierakstīts viņa asinīs, cīnīties par sievieti, kura simpatizē, cita lieta esot tad, kad viņš no visas sirds ir iemīlējies.
