"Ar emocionālu "katarsi" noslēgusies mana pārgājiena otrā nedēļa." Ar šādu atzīšanos savos sociālajos tīklos iesāk žurnāliste Una Ulme, kura labprāt saviem sekotājiem parāda ceļojuma aizkulises. Šoreiz izvēlējusies doties pārgājienā uz Igauniju.
Kad sāku iet, man daudzi vaicāja, kādēļ to daru. Visu gājiena laiku manî notiek iekšēja diskusija tieši par šo jautājumu - kāpēc? Sāpošas kājas un mugura, tulznas, nogurums, kas mijas ar totālu bezspēku, dusmas un pat izmisums. Bet es esmu Mežāzis. Iešu līdz galam vai ko tas prasīs. Sakožu zobus un eju tikai uz priekšu. Gluži tāpāt, kā dzīvē,
Līdz sākas fiziskas sāpes un tu esi spiests apstāties. Mans spīts tiek sadragāts un ir sajūta, ka piedzīvota sakāve. Es taču varu! Varu! Vakar notika emocionāla lūzuma brīdis, kad caur situācijas pieņemšanu es iedevu sev atļauju atkāpties no pārliecības “tas man jāizdara tieši tā un par katru cenu”. Es taču varu savu gala mērķi sasniegt savādāk. Braucot ar transportu un ejot kājām mazākus attālumus. Ieklausoties savā organismā un dodot sev atlaides, kad nepieciešams. Galu galā, izbaudīt šo gājienu, kā piedzīvojumu nevis sporta nometni,
View this post on Instagram
