Maestro Raimonds Pauls Daigas Mazvērsītes materiālā izdevumā "Patiesā Dzīve", ko pārpublicējis izdevums "Kas Jauns" pauž viedokli, ka Dziesmu svētkos vienmēr ir bijis arī politisks zemteksts.
"Dziesmu svētkos vienmēr ir bijis arī politisks zemteksts - sākot ar tiem gadiem, kad tā bija demonstrācija pret vāciešiem, tad sekoja cits režīms.
Kad biju kultūras ministrs, izdevās atgriezt Dziesmu svētkus ierastajā piecu gadu intervālā, sākot ar 1993. gadu.
Padomju laikā svētkus rīkoja par godu partijas kongresiem, visādām jubilejām, sajauca grafiku. Līdz šai dienai ir dažāda attieksme pret toreizējo kultūras ministru Vladimiru Kaupužu, bet viņš jau izdarīja daudz laba, kas ir aizmirsts. Kaut vai Dziesmu svētku eksistence, jo varēja taču aizliegt.
Kaupužam bija muzikologa izglītība, viņš, kā pats man teica, pirmdienu rītos skatījās uz vienu telefonu, iezvanīsies vai ne. Ja zvanīs, tad skaidrs, ka atkal kaut kas ne tā nodziedāts vai izmuldēts. Par spīti visam, kinofilmas taisīja, teātra izrādes veidoja. Tagad pārmet par pieminekļiem māksliniekiem, bet viegli runāt tiem, kam ir ko ēst, bet, ja nav, tad jādomā, kā nopelnīt. Sākām meklēt čekistus, un - vai daudz atradām? Manuprāt, par daudz aizraujamies ar vainīgo meklēšanu, arī mainot nosaukumus. Nu, bija mums Maskavas forštate, un lai taču paliek! Mani uzskati šajā ziņā ir mērenāki. Mūsu klasiķu muzikālā izglītība bija labā līmenī arī tāpēc, ka tepat netālu bija Pēterburgas un Maskavas konservatorijas."