Mūziķe Diona Liepiņa, pēc debijas minialbuma "Marionete" prezentācijas, savos sociālajos tīklos dalījusies ar pārdomām par izdegšanu.
Pēdējā laikā es cenšos saprast to, kā man iet un kā es jūtos, atmiņā atsaukt pagātnes grūtos laikus, lai atgādinātu sev, ka tādā bedrē, piemēram, kā 2019. gadā atpakaļ vairs nevēlos nokļūt,
"Facebook" iesāk mūziķe.
Es ilgi domās spekulēju, jo negribēju tam ticēt, negribēju to pieņemt, bet tomēr. Maija beigās es izdegu. Pieļāvu pieņēmumu, ka varbūt pēc albuma "Marionete" laišanas pasaulē man iestājās kaut kas līdzīgs "pēcdzemdību depresijai"? Nē, man nav bērni, bet tīri teorētiski un shematiski kaut kādu līdzību es tur saskatu. Plāni kā kosmoss, bet spēka - necik. Ir jāturpina, bet no kura gala sākt? Bija tik daudz iekavēto lietu, jauni mērķi un sapņi, uz kuriem turpināt tiekties. Un doma par to, ka: "Dion! Ir noiets tik tālu! Šis nav brīdis atpūtai!" Bet kosmoss mani meta mierā. Panikas lēkmes, neuzmanības dēļ gūtās fiziskās traumas, atmiņa kā zelta zivtiņai. Bet jāturpina taču smaidīt,
