Bijušais politiķis Aldis Gobzems, kas jau labu laiku dzīvo Spānijā, sociālajā tīklā Facebook dalījies ar atklātu, un kā pats saka, motivējošu ierastu.
Gobzems, atklājot skaudras detaļas no savas dzīves, pauž, ka raksta šo visiem, kam nepieciešams uzmundrinājums.
Ierakstā viņš min to, ka bērnībā bijis negribēts bērns, par to, kā Latvijā viņam tika atņemts un viss un par to, kā tagad audzina bērnus viens.
"Esmu teicis iepriekš, ka biju negribēts bērns. Jūs gribētu būt manā vietā? Būt negribētam? Ja nē, tad pasakieties Dievam un nodzīvojiet šo dienu ar prieku, ka Jums tā nav bijis. Un arī visas citas dienas nodzīvojiet ar prieku, ne tikai šo! Jūs noteikti negribat uzzināt, kā tas ir būt negribētam. Bet ne par to.
Manas skaistākās bērnības atmiņas saistās ar pensionāru pāri Annu un Voldi. Viņi man bija sveši ļaudis. Man bija jāravē sīpolu plantācijas un jādara visi lauku darbi. Es viens pats ar sevi vakaros spēlēju basketbolu. Man bija kādi desmit gadi. Jūs gribētu, ka Jūsu bērni vieni paši ar sevi spēlē basketbolu? Ja negribat, tad iemācieties priecāties par katru nodzīvoto dienu! Neskaudiet citu, Jūs neko par tiem citiem neziniet. Neskaudiet. Tas basketbols un tā strādāšana gan arī bija labi. Es vienmēr skolā, pilsētā basketbolā savā vecuma grupā biju rezultatīvākais. Un arī strādāt pēc tam dzīvē nekad nav bijis bail.
Man bija viens no dārgākajiem advokātu birojiem, un es dzīvoju trīsstāvu penthausā Vecrīgā. Izmaksas mēnesī to visu uzturēt bija vismaz pusgada Saeimas deputāta alga. Man to visu atņēma. Jūs gribētu, ka Jums atņem Jūsu profesiju? Neskaudiet, ja negribiet. Ļoti daudzi gribētu tādu darbu un dzīvi, kāda ir Jums. Mani izsmēja un mobingoja vesela sistēma. Mani sodīja un lika cietumā. Jūs patiesi gribētu būt manā vietā? Neskaudiet. Pasakieties Dievam, ka ar Jums tā nekad nav bijis. Un esiet priecīgi par katru dienu! Man tā sistēma atņēma iespēju dzīvot zemē, kur piedzimu. Man bija jāpārdod viss, lai izdzīvotu. Jūs tiešām gribētu būt manā vietā? Priecājieties, ka Jums ir mierīga dzīve! Priecājieties par katru dienu! Jūs tagad skataties uz to foto un nesaprotat. Izkāpiet no dīvāna, uzlieciet kājas uz to un sāciet taisīt presi. Aptaukojas ne tikai vēders, bet arī smadzenes. Priecājaties par katru dienu, ka Jums ir divas rokas un divas kājas! Un galva, kur var būt neaptaukotas smadzenes. Tikai sāciet.
Es esmu piemērs, ko viens cilvēks var izdarīt, ja nabadziņam nav sevis žēl, cik grūta dzīve. Grūtības norūda. Kas Jums valdība ir slikta? Vispirms savediet savu ķermeni un garu kārtībā, valdība to nedarīs. Dzert esot jāprot. Ā, sapratu, neprotat priecāties par dzīvi. Dzer vājie. Tie, kuri sevi par mīkstpēdiņiem padarījuši. Tie, kuri dzer, ir pelnījuši to, kas viņiem nav. Vai ir.
Viņam jau tur Spānijā kas nekaiš. Es dzīvoju viens ar diviem mazgadīgiem bērniem. Es viņus viens audzinu. Jau ilgu laiku. Viņi ir vienpersoniskā manā apgādībā. Un nē, tas nav varoņdarbs. Tas ir katra vecāka pienākums, audzināt savus bērnus, rūpēties par viņiem. Darīt to ar prieku. Jūs gribētu būt manā vietā? Es zinu, daudzi vecāki vieni audzina savus bērnus, es esmu viens no viņiem, bet vai Jūs gribētu būt manā vietā? Neskaudiet! Iemācieties priecāties par dzīvi.
Kļūstiet atbildīgi! Par savu dzīvi. Un laimīgi. Laimīgus Jūs nepadarīs mūža mīla. Tā var aiziet un izrādīties ilūzija. Ziniet, kā var kļūt laimīgs? Domāt labas domas un darīt labus darbus. Vislaimīgākie cilvēki ir tie, kuri negaida uz citiem, kuros ir ticība, gribasspēks un labas domas. Kur labas domas, tur labi darbi. Un tagad - pasmaidiet. Prieks ir iekšā, sirdī, dvēselē. Tas nav ārpusē. Ja es varu būt priecīgs un gatavs peldsezonai, tad Tu arī vari. Ja ne šai, tad nākamajai!" raksta Gobzems.
Jau iepriekš rakstījām, ka Gobzems dalījies ar motivācijas devu saviem sekotājiem, atminoties kādu traģisku notikumu no paša bērnības.
"Es piedzimu mazpilsētā, ne pārāk turīgos apstākļos. Mēneša vecumā, zīdainim esot, mani pameta tēvs. Tā bija pirmā nodevība, ar ko dzīves laikā saskāros. Vēlāk esmu saskāries ar neskaitāmu nodevību virteni un man sen jau vajadzēja salūzt, beigties. Bet tas nevar notikt, jo priecāties vajag tagad, tieši šajā mirklī," rakstīja Gobzems.
