Saeimas deputātei Glorijai Grevcovai tiesa piespriedusi 160 stundu sabiedrisko darbu, bijušajam Saeimas deputātam Artusam Kaimiņam - 280 stundu sabiedrisko darbu. TV3 izpētījis, kādus darbus sabiedrības labā liek veikt nosodītajiem un kas notiek, ka viņi izvairās no tiem.
TV3 noskaidrojis, ka piespiedu darba izpildi organizē un uzrauga Valsts probācijas dienests.
Vispirms notiekot saruna, kurā noskaidro notiesātās personas prasmes, iemaņas, izglītību un atbilstoši tam piemeklē darbu un darba devēju. Probācijas dienestam noslēgti līgumi ar 900 uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm, biedrībām.
Mērķis neesot pazemot, bet panākt, lai notiesātais ar bezmaksas strādāšanu sajūt savu devumu sabiedrības labā. Tā nav tikai lapu grābšana, sniega šķūrēšana, kapu kopšana.
“Mums ir bijis cilvēks ar noteiktām prasmēm, kas ir palīdzējis nevalstiskajai organizācijai izveidot mājaslapu. Ir bijis cilvēks ar atbilstošām prasmēm, kas sakārtojis elektroinstalāciju sociālās aprūpes centrā. Darbi bibliotēkās, muzejos, kultūras namos,” TV3 saka Valsts probācijas dienesta vadītāja vietniece Ilona Linde. Tāpat ar sabiedrisko darbu sodītie bijušu norīkoti par par neatliekamās medicīniskās palīdzības auto šoferiem, strādājuši slimnīcu Covid-19 nodaļās par sanitāriem.
Piespiedu sabiedriskā darbs ilgst no 40 līdz 280 stundu. Ja bezdarbnieks, tad dienā līdz astoņām stundām, un soda izpilde pienāk ātri. Ja ir jau pamatdarbs vai mācības, sods jāpilda no tā visa tikai brīvajā laikā, un tad viss var ieilgt trīs četrus mēnešus, dažiem pat gadu. Probācijas dienesta darbinieki dodas neizziņotos kontroles reidos.
“Šī ierašanās ir dažādos laikos, varam ierasties darba sākumā un arī darba beigās. Par to netiek informēts ne klients, ne darba devējs. Līdz ar to mums ir iespēja pārliecināties, vai šis darbs tiek veikts godprātīgi, un vai arī darba devējs ir godprātīgs,” turpina Valsts probācijas dienesta vadītāja vietniece.
Pieķerot, ka persona īsti nepilda sabiedriskos darbus, Probācijas dienests vēršas tiesā ar lūgumu mainīt sodu uz daudz bargāku.
“Aizstāj šo noteikto sabiedrisko darbu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Četras sabiedriskā darba stundas tiek noteiktas kā viena īslaicīgās brīvības atņemšanas diena. Proti, ja personai ir noteiktas simts sabiedriskā darba stundas, tās nepildot, tad tās būs 25 dienas, ko persona pavadīs jau reāli cietumā,” skaidro Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Erlens Ernstsons.
Pērn 102 cilvēkiem sabiedriskais darbs aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, šogad jau 51 gadījums. Likumā ir noteikti griesti - cietumā ne ilgāk par trim mēnešiem. Brīvības atņemšana arī tiem, kas principiāli jau sākotnēji nereaģē uz probācijas dienesta aicinājumu ierasties sākt sabiedriskos darbus.
Policija šo personu sameklē. Ja neizdodas sameklēt, tiesa izsludina meklēšanā, ja labprātīgi nepilda sodu. Ja atrod, tad nogādā brīvības atņemšanas iestādē,
norāda Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis.
Sabiedriskā darba izpildes laikā probācijas klienti pērn nostrādāja vairāk nekā pusmiljonu sabiedriskā darba stundas. Ja katru no tām pareizina ar minimālo samaksas likmi, izriet, ka darba devējiem šis bezmaksas strādnieks ļāvis ietaupīt pusotru miljonu eiro. Daudz esot tādu gadījumu, kad pēc sabiedrisko darbu beigām cilvēkam turpat piedāvā pastāvīgo darbu.
Portāls NRA jau rakstīja, ka Rīgas pilsētas tiesa Pārdaugava14.Saeimā ievēlētajai deputātei Glorijai Grevcovai, kura apsūdzēta par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), piespriedusi sabiedrisko darbu 160 stundu apmērā.
Savukārt bijušajam Saeimas deputātam Artusam Kaimiņam par grāmatvedības dokumentu viltošanu Rīgas pilsētas tiesa piespriedusi 280 stundu sabiedrisko darbu. Tiesa, Kaimiņa aizstāvis advokāts Normunds Duļevskis jau ir paudis, ka spriedums tiks obligāti pārsūdzēts, bet sākumā ir jāsagaida pilnais tiesas spriedums, lai iepazītos ar tiesas motivāciju.
