Plašās kafijas pasaules pārzinātājs un barista Andris Petkēvičs vietnē "Facebook" pastāstījis par nesen piedzīvotu situāciju Rīgas ielās. Rakstītais ātri aplidoja soctīklus - ar ierakstu dalījušies 2600 "Facebook" lietotāji un komentāros pausti atzinīgi vārdi par Andra rīcību.
"Braucot pusdienās, ar kolēģi Andris Reizenbergs uz Krasta ielas pamanījām noklīdušu un apjukušu šuneli, kas lēnā riksītī devās plašajā pasaulē. Nevarējām palikt vienaldzīgi, iegriezām ar auto VIADA (pirms Lido), lai mēģinātu suņuku sasaukt un mazliet pieturēt, ja nu kāds aizelsies saimnieks ap stūri parādās. Skaidri ir redzams, ka viņš ir "svaigi" izbēdzis vai citādi noklīdis - spalva sausa, tīra, izskatās nesen ķemmēta. Gan bez kakla siksnas, tomēr, kas liek domāt, ka nomaucies no tās un aizskrējis.
Suņuks no mums turās pa gabalu, klāt nenāk un prom arī neskrien. Nu sapratām, ka viegli viņu nebūs dabūt rokā, bet ja aizmuks, tad būs pilnīgi Krasta ielas likteņa varā.
Mums suņa ķeršanas plānam pievienojas sieviete, ka par sevi saka, kas ir pilnīgs kaķu cilvēks un nezina - kā suni noķert, ja tas nav tavs. Mēģinu saprast - kādā valodā šis saprot. Runāju augstā un miligā tonī, zinot to, ka tāda izmēra suņu īpašnieki noteikti dara. "Nā' ču.. nā' ču...iģi sjuda, iģi sjuda..... Maaaazinš, maaaaziņš.... Kokoj horošijs, kokoj horošijs". Suņuks gan joprojām sabijies un nenāk klāt, bet var redzēt, ka mazliet ieinteresēts komunikācijā ir.
Nu nolēmām, ka jādabū viņu Viada stacijā iekšā, bet kā. Andris Reizenbergs ar kaķu sievieti un Viada darbiniekiem ir iekšā, un pie stikla durvīm seko notukumiem, kā varu suņuku dabūt. Te nu es lieku visu savu kinologa talantu, ja vien man tāds ir... Runāju tajā pašā smalkajā balsī, nosaucot suni jau konkrētos vardos - Žmuriks, Musja, Bižiks un taml. Noliecos pie pašas zemes un turpinu smalkā balsī runāt runāt. Škiet esmu kaut minimālu, bet tomēr, uzticību viņam viesis.
Zjuza pienāk man klāt, apgūlās un luncina asti. Saprotu, ka viņš noteikti negaidīja, ka viņu eleganti, bet strauji panemšu rokās - tā arī daru, uz ko Žmuriks tā iekviecās, ka apkārtesošajiem likās, ka rauju galvu viņam nost un pēdējā stunda klāt.
Nu ne tak, ienesām Viada stacijā, laipnā vadītāja ierādīja Žmurikam drošu, siltu vietu savā kabinetā. Vienojāmies, ka kopīgi saimnieku atradīsim iesaistot atbilstošas organizācijas, soctīklus utt.
Lai Žoriks atrod savu saimnieku, ceru ja suņuks ir čipots un tad tas būs viegli un ātri," raksta Andris.
Tiesa, suņukam saimnieks vēl nav atrasts.
