Liepnieka viedoklis: kas un kāpēc patiesībā uzspridzināja Krimas tiltu?

© F64

Politisko notikumu apskatnieks, sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks vietnē "Twitter" komentējis eksploziju uz Krimas tilta.

Liepnieks sliecas piekrist teorijai, ka ar Krimas tiltu ASV vēlas skaidrāk norādīt Putinam, ka tām ir iespējas uzspridzināt jebko.

"Teorija, kurai visvairāk gribētos ticēt ir, ka ar Krimas tiltu ASV vēlas skaidrāk norādīt Putinam, ka mums ir iespējas uzspridzināt jebko, tajā skaitā pašus apsargātākos Krievijas objektus, tā kā ja gribēsim, uzspridzināsim arī tevi pašu, tapēc nevajag nemaz kustināt kodolieročus," viņš raksta.

Diskusijā ar Liepnieku iesaistījās kāds Twitter lietotājs, kas pauda uzskatu, ka ASV tieši un atklāti to nedarītu.

"Risks tikt pieķertiem (ASV specvienībām) kodolkara draudu fonā šķiet pietiekami negatīvs iznākums, lai ASV tieši to nedarītu. Tā jau būtu NATO tieša iesaistīšanās karā. Palīdzēt ukraiņiem plānošanā un ar ekipējumu, tas ir pavisam cits jautājums," teikts komentārā, kuram piekrīt arī Liepnieks, rakstot, ka "izpildīja ukraiņi, par to šaubu nav..".

Jau vēstīts, ka sestdien ap plkst.6 uz Krimas tilta, kas savieno Krieviju ar okupēto Krimas pussalu, eksplodēja kravas automašīna, kā rezultātā aizdegās vilciena cisternas ar degvielu.

Oficiāli tiek ziņots, ka ir sabrucis tilta autoceļš, kas savieno Krasnodaru ar Kerču, bet autoceļš starp Kerču un Tamaņu nav cietis. Oficiāli par dzelzceļa stāvokli netiek ziņots.

Automašīnu un vilcienu kustība pār tiltu tika apturēta.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis rīkojumu izveidot valdības komisiju notikušā izmeklēšanai, kā arī Izmeklēšanas komiteja ir sākusi krimināllietu, lai gan netiek publiskots, pēc kāda panta.

Anonīmi avoti ziņo, ka tilts tika sagrauts Ukrainas Drošības dienesta (SBU) operācijā, tomēr oficiāli dienests atsakās komentēt notikušo, sakot, ka "SBU vai jebkuras Ukrainas valdības institūcijas iesaisti "triecienā" komentēsim pēc mūsu galīgās uzvaras".

Slavenības

Gada sākumā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei bija plāns dubultot maksu par pasēm - 30 eiro vietā 60 eiro par dokumenta izgatavošanu. Sabiedrība satrakojās, un tā kā jēdzīga pamatojuma šādam cenu lēcienam nebija, beigās tika nolemts nodevu celt par četriem eiro. Taču klāt kārtējā valsts budžeta "lipināšana".....un dienas kārtībā atkal jautājums par cenas celšanu pasēm.

Svarīgākais