Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis sociālajā tīklā facebook publicējis ierakstu, kurā paudis viedokli par to, vai šobrīd tūristiem no Krievijas būtu jāizsniedz vīzas.
"Par Krievijas pilsoņu vīzu aizliegumu. Ir viens arguments, ar kuru pilnīgi pietiek, lai pat neizskatītu visus pārējos: Krievijas tūristi bieži pārkāpj sankcijas (Somijas muita bija šokā, kad sāka pētīt viņu bagāžu atgriežoties) un viņu vidū ir pārāk daudz Putina atbalstītāju," ieraksta sociālajā tīklā norāda A.Hermanis.
"Protams, Krievijas pilsoņiem vīzas vairs nedrīkst dot nekādā gadījumā. Ir pagājis pusgads. Tie, kuriem draudēja nepatikšanas, ir aizbraukuši un ir brīvībā. Tur palikusī tautas daļa lai arī lai dzīvo ar savu Putinu. Vai arī izdomā veidu, kā viņu nomainīt, ja kaut kas nepatīk," savā ierakstā skaidro režisors.
Ziņu aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas vēstniecībā Krievijā uz nenoteiktu laiku ir pārtraukta vīzu pieteikumu pieņemšana no Krievijas pilsoņiem.
Vīzu pieteikumu pieņemšana notiek vien gadījumos, ja personas ieceļošana valstī saistīta ar dalību tuva radinieka bērēs.
Jau drīz pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā šī gada pavasarī Latvija pārtrauca izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem, izņemot gadījumus, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem. Izņēmuma gadījuma vīzas Latvija izsniedza, piemēram, lielam skaitam Krievijas žurnālistu, kas kara cenzūras un ieviestās kriminālatbildības dēļ vairs nespēja strādāt šajā valstī.
Kā aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas ārlietu ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris, turpinoties Krievijas neattaisnojamajam iebrukumam Ukrainā, sākot no 4.augusta Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs uz laiku ir apturēta Krievijas pilsoņu vīzu pieteikumu pieņemšana visiem ieceļošanas mērķiem, izņemot humanitārus apsvērumus, piemēram, dalībai pirmās pakāpes radinieku bērēs.
Viņš norādīja, ka kopš 24.februāra, kad sākās Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai lielākā daļa Krievijas neatkarīgo mediju varētu pārcelt savu profesionālo darbību ārpus Krievijas. Piemēram, Latvijā no Maskavas ir pārcēlušies tādu mediju pārstāvji kā "The Washington Post", "Current Times", "Deutche Welle", "BBC", "TV Dozhd" un citi mediji, kuriem patlaban ir liegta profesionālā darbība Krievijā. Ārlietu ministra padomnieks atzīmēja, ka šobrīd uz laiku ir apturēta arī Krievijas mediju darbinieku vīzu pieteikumu pieņemšana.
Līdz augusta sākumam Latvijas pārstāvniecībās vīzas bija izsniegtas 247 Krievijas neatkarīgo mediju darbiniekiem un 206 viņu ģimenes locekļiem.
No 25.februāra līdz 26.jūlijam pārstāvniecībās Krievijas pilsoņiem bija izsniegtas vēl 654 vīzas humanitāro apstākļu dēļ radinieka slimības vai bēru gadījumā un kā vīzas Latvijas vai Eiropas Savienības (ES) pilsoņu ģimenes locekļiem. Līdz ar to kopā minētajā periodā Latvijas pārstāvniecībās Krievijas pilsoņiem izsniegtas 1107 vīzas.
Tikmēr Valsts drošības dienests (VDD) uzsver, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija ir izvērsusi karadarbību Ukrainā un turpina īstenot aizvien agresīvāku ārpolitiku pret Rietumvalstīm, VDD sadarbībā ar Valsts robežsardzi, Valsts policiju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kā arī citiem dienestiem veic pastiprinātu Latvijā no Krievijas un tās tuvākās sabiedrotās Baltkrievijas ieceļojošo ārvalstnieku kontroli, kā arī īsteno citus pasākumus identificēto risku mazināšanai Latvijas nacionālajai drošībai.
VDD vērtējumā patlaban ar riskiem ir saistāma jebkuras personas ieceļošana no minētajām valstīm, neatkarīgi no tās profesionālās piederības. VDD prognozē, ka Krievijas neatkarīgo mediju Latvijā sāktā darbība, kas ir vērsta pret prezidenta Vladimira Putina režīmu, Krievijas varas iestādēm liks pievērst pastiprinātu uzmanību arī mūsu valstij, kā ietekmē varētu paaugstināsies Krievijas pret Latviju vērsto izlūkošanas un informatīvās ietekmes aktivitāšu intensitāte.
Ņemot vērā minēto, Krievijas mediju darbības sākšana Latvijā, pirmkārt, ir saistāma ar izlūkošanas riskiem, vērtē VDD. Ņemot vērā, ka šie mediju uzņēmumi un žurnālisti ilgstoši ir strādājuši agresorvalstī, nav izslēdzamas atsevišķu Latvijā darbību sākušo mediju vai to pārstāvju saites ar Krievijas specdienestiem, uzskata dienests.
Tāpat iespējama pastiprināta Krievijas specdienestu interese par emigrējušo mediju darbībām Latvijā. Otrkārt, Krievijas mediju pārstāvju ieceļošana Latvijā ir saistīta ar riskiem Latvijas informatīvās telpas drošībai. Krievija gadiem ilgi ir īstenojusi mērķtiecīgus un sistemātiskus pasākumus informatīvo telpas un mediju darbības ietekmēšanai atbilstoši savām interesēm, līdz ar to pastāv risks, ka atsevišķu mediju un žurnālistu veidotajā saturā varētu tikt iekļauti pret Rietumvalstīm, tajā skaitā Latviju, vērsti vēstījumi.
Par identificētajiem riskiem VDD ir informējis valsts augstākās amatpersonas un atbildīgās institūcijas. Ņemot vērā dienesta darbības specifiku un pamatotu slepenību, VDD nevarēja detalizētāk komentēt īstenotos pasākumus identificēto risku mazināšanai.
