"Es atceros to rītu, kad mamma cēla mani augšā un teica: "Meitiņ, caur ķēķa durvīm, pa otru pusi mājai, ir jādodas bēgļu gaitās, jo ir sācies karš, un te ir armija iekšā jūsu mājās."" – Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" bērnības atmiņās dalās skatuves leģenda Olga Dreģe. Šobrīd viņa, sekojot līdzi notikumiem Ukrainā, piedzīvo karu otro reizi.
O. Dreģe atklāj, ka viņas meita ir pieņēmusi ukraiņu māmiņu ar divām meitām. "Viņas sarunājas ar manu mazdēlu angliski, un ir iemācījušās jau ļoti daudz latviski runāt, un satraucas par notikumiem [Ukrainā]. Viņas ir no Kijivas un satraucas par savu tēti, domā par iespēju satikties, varbūt riskēt un satikties. Meiteņu māmiņa strādā bērnudārzā un ir dabūjusi arī darbiņu, kaut gan viņai ir jābrauc no Ķengaraga līdz Zolitūdei, viņa brauc ar vilcienu, viņa to iztur ļoti godam. Manā pieredzē tas otrais karš, es karu otrreiz piedzīvoju.
Bēgļu gaitas mums bija ļoti traģiskas, jo es atceros to rītu, kad mamma cēla mani augšā un teica: "Meitiņ, caur ķēķa durvīm, pa otru pusi mājai, ir jādodas bēgļu gaitās, jo ir sācies karš, un te ir armija iekšā jūsu mājās."," atceras O. Dreģe.
Ģimene aizbraukusi uz Oļu pagastu ar visu iedzīvi, ar visiem lopiem, ar zirgiem. Dzīvojuši vienā saimnieka pagrabā, domājot, ka tur nebūs kaujas. "Bet tur faktiski bija vislielākās kaujas, jo purvā bija krievu armija un kalnā bija vācietis [vācu armija], un [pa vidu] visi aploki ar ievainotajiem lopiem, kuri, šķembu ķerti, īdēja un vaidēja, un mauroja..
Tas viss ir pagātnē, kā saka, bet man tas ir atmiņā otru reizi, tāpēc es ļoti smagi pārdzīvoju šo karu un domāju, lai Dievs mūs pasargā, manu paaudzi, kas faktiski jau piedzīvo otrreiz to.
Mēs dzīvojām un domājām, ka nekad, nekad tas neatgriezīsies, un nevarējām pat iedomāties mūža nogalē, ka piedzīvosim otrreiz šīs nežēlības, zvērības, iznīcību, vardarbību, varmācību. Tas ir neprāts manā uztverē," atceras O. Dreģe.
