Kinorežisors un ekspolitiķis Rihards Pīks, viesojoties Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā", atgādināja ģaišreģa Eižena Finka pareģojumu, kurā bija pieminēta Krievija.
Rihards Pīks min, ka reiz pareģim Eiženam Finkam, kad viņš atgriezies no izsūtījuma Sibīrijā, jautāja, kad Latvija būs neatkarīga - "Paies gadi 50 un kā tie tanki ienāca, tāpat viņi aizies no Latvijas. Nepaies ilgs laiks un arī Krievija atgriezīsies savos vēsturiskajos apmēros. Tā teica Finks, pareģis," pauda Pīks, norādot: "Pirmais piepildījās, otro procesu, man liekas, Putins ir uzsācis. Tas citādi nevar beigties, neapmierinātību viņš uz brīdi apklusināja ar it kā ārējo ienaidnieku, bet tā nekur nav palikusi. Lasīju, ka Kalmikijā ir sākusies neapmierināta kustība, un droši vien tas turpināsies."
Ekspolitiķis arī uzsvēra - nevar atcelt nekādas sankcijas, kamēr šis režīms Krievijā pastāvēs.
Jau 2004. gadā Eiropas Parlamenta debatēs Pīks kopā ar politiķi Guntaru Krastu norādījis, ka Ukrainai jādod iespēja iestāties Eiropas Savienībā. Tagad, to atminoties, viņš skaidroja, ka 2004. gadā ticies ar vairākiem politiķiem Ukrainā un bijis sajūtams, ka katram aiz muguras ir savi oligarhi jeb uzņēmēju klani un politiķi respektē viņu viedokļus un intereses.
Jaunībā Eižens Finks bija ceļojoša cirka mākslinieks, taču pēc neveiksmīga kritiena arēnā bija spiests to pārtraukt. Strādāja par mācekli pie Valmieras fotogrāfa Jāņa Sarkangalva un apguva tolaik jauno fotografēšanas prasmi. 1909. gadā viņš apmetās uz pastāvīgu dzīvi Rīgā un atvēra savu fotodarbnīcu, kur nodarbojās arī ar zīlēšanu. 1911. gadā tika izdota viņa grāmata „Sapņu tulks” ar apmēram 6000 sapņu skaidrojumiem.
Pirmā pasaules kara laikā Finks izbrauca no Latvijas, bet 1922. gadā atgriezās Rīgā. 1928. gadā atvēra fotodarbnīcu Kaļķu ielā 12 un savā salonā pieņēma daudzus turīgus Rīgas pilsoņus, kas vēlējas uzzināt savu nākotni. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā viņš pareģoja, ka nākamgad, kad ziedēs liepas, Rīgā soļos jau cita armija. Pazīstamākais E. Finka pareģojums bija par lielām pārmaiņām gadā, kas lasāms vienādi no abām pusēm. Tas ir 1991. gads, kad Latvija atguva neatkarību.
Grāmatā par Finku lasāmas šādas rindas: "Finks vairākkārt runāja tieši par Krievijas nākotni. Reiz viņš teicis „Tu pats redzēsi - varenā Krievija sabruks kā kāršu namiņš. Tautas, kas tajā un ap to dzīvo, tikko tiks brīvas, tā saplēsīs Krieviju gabalos! Tautas, kas bijušas zem Krievijas jūga, kolīdz tās mazliet nostiprinās pašas savu iekšējo varu, trieks krievus ārā no savām zemēm. Un viņi to būs pelnījuši. Pēdējās Krievijas robežas es redzu tikai ap Maskavu, Ļeņingradu un Baltkrieviju. Tur paliks visi lielie mahinatori, kuri negribēs strādāt, un viņi kļūs pēdējie nabagi. Tad, meklējot labāku dzīvi, krievu tauta izklīdīs pa visu pasauli.”"
