Dziedātājs Lauris Reiniks mikroblogošanas vietnē Twitter dalījies ar pieredzēto koncertā bērniem un aicinājumu vecākiem.
Kā atklāj L. Reiniks, Ričija Rū koncertā bērniem Ziemeļblāzmā skatītāju rindās valdījis haoss un kāds bērns pat atradies uz skatuves. Mūziķis raksta: " Un bērnus NEVAJAG laist uz skatuves. Tā vienkārši nedrīkst. Bet bērni to nezina. Tāpēc viņiem es neko nepārmetu."
Viņš dalījies arī ar aicinājumu vecākiem: "Mīļie vecāki, māciet lūdzu bērniem, kā uzvesties koncertos/ izrādēs. Es saprotu, ka bērni ir priecīgi un laimīgi redzēt savus varoņus un tas ir skaisti, bet mēs negaidām skatītājus uz skatuves vai pilnīgă brīvsolī zālē. Paliksim katrs savā vietā un pa smuko. Lai viegli."
Mīļie vecāki, māciet lūdzu bērniem, kā uzvesties koncertos/ izrādēs. Es saprotu, ka bērni ir priecīgi un laimīgi redzēt savus varoņus un tas ir skaisti, bet mēs negaidām skatītājus uz skatuves vai pilnīgă brìvsolī zālē. Paliksim katrs savā vietā un pa smuko. Lai viegli. �
— Lauris Reiniks (@LaurisReiniks) May 25, 2022
"Lai vēl pielietu eļļu ugunij. 10 minūtes pēc koncerta beigām daži vecāki nolēma savus bērnus iepazīstināt ar skatuvi un kas notiek aiz aizvērtiem aizkariem. Aizkulišu dzīvi, tā teikt. Labi, ka Ričijs Rū tajā brīdī vēl galvu nebija novilcis. Tā būtu trauma," raksta L. Reiniks.
Tomēr mūziķa vārdi izraisījuši pamatīgu diskusiju komentāros. Kamēr vieni pievienojas un piekrīt, ka šāda uzvedība ir nepieklājīga, citi norāda, ka šodien bērni tiek audzināti brīvākā gaisotnē.
"Tā nav moderna vai stilīga audzināšana. Tā ir absolūta visatļautība un neaudzināšana. Ja nevari savaldīt savu bērnu, tad neved uz pasākumiem un nebojā pieredzi, piemēram, manai krustmeitai, kura māk pieklājīgi uzvesties," komentārā raksta mūziķis Ralfs Eilands.
"Varbūt izrāde/koncerts bija garlaicīgs un bērnus neuzrunāja? Nekad neesmu bērnus vilkusi uz pasākumiem, kur jāsēž, jo pazīstu savus bērnus. Viņi tiešām labprātāk uzspēlē ķerenes. Nav nekāds prieks, ne man, ne bērnam, ja mākslīgi spiežu skatīties. Tādi nu mēs nekulturāļi," raksta Baiba.
Viņai iebilst Smukumnieks: "Varbūt vajag iemācīties arī pieaugušajiem, ar ko bērnu pasākums (skrien, lec, ēd končas, krāso sarkanu ģīmi klaunam) atšķiras no koncerta/izrādes (sēž, klusē, klausās, skatās, ciena mākslinieku un koncerta apmeklētājus)."
"Mans viedoklis: 1) ļaujat bērnam būt; 2) snobi, lai pieķemmē celiņu," uzskata Kristens.
"Tā ir necieņa pret pārējiem skatītājiem arī.. cilvēks atnāk skatīties pasākumu, bet tur rinda vecāku, kuri ļauj bērniem būt. lai ko arī tas nozīmētu," raksta Rence.
"Varbūt nespējam pieņemt jauno? Varbūt ir laiks padomāt par bērnu iesaisti procesā. Izskriet ar viņiem vilcieniņu starp dziesmām utt. Runāšana ar garlaikotu bērnu nestrādā. Kad teātri piedāvās rotaļu istabas?" - raksta Lauris.
"Arī mēs ar bērniem esam apmeklējuši dažādus pasākumus- prātā nav nācis laist bērnus uz skatuves. Ir atšķirība tomēr starp bērnu ballīti un koncertu. Diemžēl, vairums to nesaprot un tie tusējošie bērniņi ļoti traucē baudīt pasākumu citiem," uzskata Ieva.
"Daudziem nepatiks, bet Latvijā vispār bērniem kāda baigā visatļautība! Daudzi arī neaudzināti! Un tāda sajūta, ka mātēm visi parādā!" - pauž Haralds.
"Varbūt jārīkojas netradicionāli - jāpārtrauc koncerts un jāpastāsta bērniem un vecākiem, kā koncertā jāuzvedas. Ir taču zālē arī citi, kam tie bērneļi traucē," iesaka Laima.
"Šo koncertu auditorija ir mazi bērni, gribu redzēt tos 2-3gadniekus, kuri sēž kā zaldātiņi. Protams, uz skatuves nevajag laist, un lieliem bērniem ir jāprot uzvesties, bet gaidīt, ka mazie nosēž stundu vai vairāk, ir visai dīvaini. Laikam vairumam te bērnu nav vai aizmirsies," komentārā raksta Ironic Bee. Mūziķis komentāram atbildējis ierakstā: "Ja nebūtu bijuši 25 koncerti aiz muguras, varbūt piekristu, bet ir bijuši un bērni kopā ar vecākiem ir skatījušies un priecājušies. Nevis kā zaldātiņi, bet skatītāji izrādē. Varbūt mums, lauku bērniem, bērnībā mācīja vairāk, ko nozīmē iet uz izrādi un kā tur uzvesties."
"Pilnīgi piekrītu. Vecākiem jāmāca bērniem pieņemama uzvedība kultūras pasākumos. Biju šokā, aizejot uz Dailes teātri, kur starpbrīdī bērni kāpa uz skatuves, un galdiem, spēlēja ķerenes. Neviena aizrādījuma no vecākiem, tikai no Dailes teātra darbiniekiem, kurus tāpat ignorēja," pieredzē dalās Helena.
Ilze raksta: "Tajā pašā laikā, kāpēc nekāpt? Pasākumu formāti šobrīd ir dažādi. Ja pasākumu vadītaji robežas nenovelk, arī vecāks nevar zināt pēc kādiem standartiem mākslinieks veido saturu... esmu bijusi ļoti satraukusies un neļāvusi kaut ko bērniem.. bet man atbild - viss ok, tie bērni.."
