Stiliste Žanna Dubska LTV raidījumā "Dzīvei nav melnraksta" emocionāli un atklāti stāsta par šķiršanos no mātes:"Es skrēju vārīt viņai zupiņu, bet viņa jau ir mirusi. Es uz slimnīcu atnesu to zupu, bet viņas vairs nebija".
Pasniedzēja un stiliste Žanna Dubska LTV raidījumā "Dzīvei nav melnraksta" atklāj līdz šim nezināmus faktus par savu dzīvi - par savu bērnību, karjeru un tuvu cilvēku aiziešanu.
Dubska uzskata, ka bērnība viņai bijusi laimīga, lai gan vecāki agri izšķīrušies. Un viņa neatceras laiku, kad mamma un tētis būtu dzīvojuši kopā. No mammas puses radinieku nav bijis, jo savulaik visi izsūtīti uz Sibīriju. Bet vecmāmiņa un vectētiņš bija no tēta puses.
Stiliste atklāj, ka ilgojusies pēc tēva uzmanības. Tēvs bijis izskatīgs vīrietis, sportists, kuru sievietes ļoti ievērojušas.
“Man ļoti pietrūka tēva mīlestības. Man likās, ka esmu nesvarīga. Viņš nebija gatavs tādai tēva lomai,” - atceras Žanna. Un, lai arī laiku ar tēti kopā pavadījusi regulāri, viņai licies, ka tētis īsti nezina, ko ar meitu iesākt. "Protams, ka man tā varoņa uzmanības gribējās," atceras stiliste.
Liels dzīves trieciens bija mammas aiziešana. Viņai veica sirds operāciju.
"Mani beidzot ielaida reanimācijā. Man likās, ka viņai paliek labāk. Bet izrādās, ka mani ielaida, lai es redzētu agoniju. Tas bija drausmīgi.
Uzreiz pēc operācijas mani ielaida, un mamma teica, ka grib vistas zupiņu. Es skrēju vārīt viņai zupiņu, bet, izrādās, viņa jau ir mirusi," ar asarām acīs atceras Žanna.
Dubska izjūt vientulību brīžos, kad draugu ģimenes savācas kopā, jo Žannai nekad nav bijis lielas ģimenes.
"Tas, kā mums nav un nevar būt, tu to nevari dabūt, tu to nevari nopirkt vai nopelnīt. Citreiz gribas to, kā mums nav un nevar būt."
Neskatoties uz visu, Žanna jūtas laimīga. Kā viņa pati saka - "pat ja es nepamodīšos, es foršu dzīvi esmu nodzīvojusi."
