Viljams Keitu lutina ar kleitu,
Keita- nevajag man jaunu kleitu,
Kamēr, Villij, neesi pillā,
Dāvā beidzot man vien' meitu.
Ai, ai, ai, tas gan nav labi ja džins ar toniku, tam sekos tikai džins, tad pāries uz lēto rumu un beigās nonāks līdz mūsu Miezītim, kuru diedelēs no viesstrādniekiem.
Lutina zem astes
Robert un Andri, nevar nepamanīt to smalko dvēseles stīgu, kas jūs vieno, to ēterisko strāvojumu, to lāpu, kas pat tumšā un ledusaukstā izplatījumā, ļaus jums saredzēt vienam otru! Jūs esat radīti viens otram!
Laiza svētdienās