Satversmes tiesneses paustais mulsina un rada neizpratni sociālajos tīklos

© Kaspars Krafts / F64

Pēdējā laikā soctīklos bieži tiek publiskoti dažādu amatpersonu paziņojumi, kas tikuši izteikti pirms relatīvi īsa laika, bet šobrīd klaji disonē ar realitāti un šo pašu personu pausto.

Tā savu kārtu sagaidījis arī Satversmes tiesas priekšsēdētājas S. Osipovas teiktais kādā intervijā TV24 pagājušā gada decembrī.

Atbildot uz kādas skatītājas jautājumu par obligātu vakcināciju, un to, vai pastāv iespēja, ka nevakcinētajiem tiks liegtas ceļošanas un darba iespējas, Sanita Osipova pauž, ka, lai gan daudzās valstīs šādi scenāriji tiek apsvērti, tomēr piespiedu vakcinācijas nav pat par nedemokrātiskām atzītās valstīs.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja arī norāda, ka šis ir jautājums par cilvēka cieņu, ka katram ir brīva izvēle, ko ļaut darīt ar savu ķermeni. Tāpat Osipova pauž, ka šis pilnīgi noteikti būt Satversmes tiesas jautājums, ja šādas iniciatīvas tiktu pieņemtas Saeimā, jo runa ir par indivīda pašnoteikšanās tiesībām un nav saskatāmi labi argumenti to ierobežošanai.

Atliek vien jautāt, vai pašreiz pieņemtie, nevakcinētos ierobežojošie noteikumi, ir vai nav šāds piespiedu mehānisms? Tieši par to soctīklos diskutē šī video fragmenta auditorija;

“Visi, kā redzams, vakcinējas brīvpratīgi. Nevienu saķēdētu uz vakcinēšanas vietām neved. Arī likuma par obligāto vakcināciju nav. Tikai nedaudz ir jāpašvīkstina ar pātadziņu un saprotam, ka vienotībā ir spēks.”

“Es to visu saprotu. Tikai norādīju, ka taisnības robežu var stiept uz visām pusēm un valdošie jau stāsta, ka obligātā vakcinācija profesijām neesot uzskatāma par piespiedu… var taču izvēlēties citu nodarbošanos… Tādēļ arī jautāju @Satv_tiesa “

Toties oktobra beigās LTV Ziņu dienests vēsta: "Tikmēr Satversmes tiesa informēja, ka arī tā saņem pieteikumus par pienākumu vakcinēties - līdz šim jau 25. Tomēr, ņemot vērā, ka pienākums iekļauts valdības rīkojumā, nevis noteikumos, šādu lietu skatīšana nav Satversmes tiesas kompetencē."

Slavenības

Gada sākumā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei bija plāns dubultot maksu par pasēm - 30 eiro vietā 60 eiro par dokumenta izgatavošanu. Sabiedrība satrakojās, un tā kā jēdzīga pamatojuma šādam cenu lēcienam nebija, beigās tika nolemts nodevu celt par četriem eiro. Taču klāt kārtējā valsts budžeta "lipināšana".....un dienas kārtībā atkal jautājums par cenas celšanu pasēm.

Svarīgākais