Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis sniedzis interviju igauņu portālam "Postemees", kurā atklāti paudis viedokli par demokrātiju Latvijā, daļu no intervijas latviski publiskojis portāls puaro.lv.
Jautāts par krievu skolu nepieciešamību Latvijā, Hermanis skaidroja, kā viņš raugās uz nacionālismu un katras valsts unikalitāti.
“Pirmkārt, man ir jāpaskaidro, ko es domāju ar nacionālismu. Mans nacionālisms balstās uz to, ka, manuprāt, katras nācijas vērtība ir tās unikalitātē, un tādējādi es esmu pret visu šo globālismu, kas izplūdina atšķirību starp tautām.
Man šķiet, jo vairāk mēs atšķiramies viens no otra un saglabājam savu unikalitāti, jo interesantāki esam."
Protams, ja jūs piederat tik mazai tautai, kā mana tauta, kuras valodā runā tikai pusotrs miljons cilvēku uz zemeslodes, tad tā ir pašsaglabāšanās sajūta. Tas parādās instinkta līmenī, tas ir vienkārši nepieciešams, ja vēlaties, lai jūsu bērni, mazmazbērni runātu jūsu valodā.
Jautājums par krievu skolām Baltijas valstīs. Atklāti sakot, es pilnībā nepārzinu šo problēmu. Es saprotu, ka šī ir ļoti sarežģīta tēma, taču es negribētu aizņemt savu un jūsu laiku, ja man nav precīzas izpratnes par šo problēmu. Es varu teikt, ko redzu Rīgā.
Piemēram, mani studenti, kuriem ir ap divdesmit gadu - mūsu kursā diemžēl, iespējams, tikai divi cilvēki prot lasīt un saprot krievu valodu. Tāda paša vecuma krievu puiši Rīgā lieliski runā abās valodās. Es zinu, ka, meklējot jaunus darbiniekus, prioritāte ir abu valodu zināšana. Un šī, protams, ir mazliet absurda situācija. Es pilnībā saprotu šo patosu.
Lai saglabātu mazo tautu valodas, mums ir vajadzīgi kaut kādi mehānismi, stingri mehānismi, kas garantē šo valodu saglabāšanu,” sacīja Hermanis.
