Soctīklos pauž vilšanos gan par novēlotajiem, gan neadekvātajiem valdības pasākumiem

Vēl 13.oktobrī premjers Krišjānis Kariņš noraidīja pārmetumus, ka uz to brīdi ieviestie ierobežojumi būtu uzskatāmi par novēlotiem, tomēr jau dažas dienas vēlāk tika sasaukta ārkārtas sanāksme, lai ierobežojumus padarītu vēl stingrākus.

Netrūkst kritiķu, kas uzskata, ka pasākumi ir nesamērīgi. Vienlaikus daudzi sociālo tīklu lietotāji, tostarp ar veselības nozari saistītas personas, pauž vilšanos, ka ieviestie ierobežojumi nāk pārāk vēlu.

“ŠĀDI TIEK TIRAŽĒTI MURGI UN MELI. Šo tabulu ir radījis mazs, resns sporta ienaidnieks. Jebkādas sporta nodarbes nozīmē ļoti zemu risku, drīzāk - nekādu. Sports un kustības ir iespēja nesaslimt vai slimot viegli, bezsimptomātiski. Parakstos zem šiem vārdiem. Pēteris Apinis”

Skarbi savu sašutumu par neadekvātiem ierobežojumiem pauž kāds Twitter lietotājs:

“Vēl jauks jaunums. Izrādās ar zirgu jāt svaigā gaisā bērni arī nedrīkst. Stādos priekšā valdības slēgto sēdi. Dāmas un kungi lok konjaku, šņauc koksu un rīko konkursu par atraktīvāko veidu kā izdrāzt "iedzīvotājus". Ielej, iešņauc, ierosina kādu zeķu aizliegumu un paši rēc...”

“Vienīgais, par ko es pieņemtu atvainošanos, ka šo lēmumu jūs pieņēmāt novēloti. Man nevajag atvainoties par manu savlaicīgu vakcinēšanos. Tā ir mana atbildība. Jūsu atbildība ir ar visiem iespejamiem rīkiem pasargāt s-bu. Arī no pašdegradācijas.”

“Un brīnišķīgi novēloti - atkal! Ja jums, dārgā valdība, bija šī laissez-faire pieeja pēdējos mēnešus, nu tad turiet kursu. Jo visiem kaut cik saprātīgiem cilvēkiem bija skaidrs, kur šis virzās. Vienīgais loģiskais izskaidrojums, ka tur arī gribam iet.”

RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs; ekspertu grupas dalībnieks Ģirts Briģis raidījumā “Nekā personīga” veltījis pamatīgu kritikas devu valdības vilcināšanās politikai:

“Pagājušajā nedēļā mūsu ekspertu grupa pēc savas iniciatīvas nāca ar publisku paziņojumu par to, ka vairs gaidīt nav iespējams, ka jautājumu vilcināt vairs nav iespējams, un mēs to lielā mērā - šo paziņojumu - veidojām saistībā ar to, kas notika valdībā. Ieilga diskusijas, ieilga strīdi par to, tika atlikts no dienas uz dienu un bija runas par nedēļas atlikšanu, bet tajā brīdī saslimstība un šī epidemioloģiskā situācija tik kritiski pasliktinājās, ka faktiski nedrīkstēja vairs gaidīt ne brīdi.”

Kā savdabīgu apkopojumu šiem pretējiem viedokļiem, savas domas izteicis Jurģis Liepnieks:

“tā vietā, lai īstenotu kaut kādu saprātīgu stratēģiju, ir pieņemts taktisku risinājumu rosols, ar taktisku mērķi uz brīdi mazliet atslogot slimnīcas. Tas, protams, arī ir svarīgi, bet bez stratēģijas mēs te kulsimies šitā ilgi, kamēr visa Eiropa jau sen dzīvos normāli”

“Tieši kāpēc nepieciešama komendantstunda, kas valstij atkal izmaksās milzu naudu? Ok, neļaujiet pulcēties, tusiņus rīkot telpās utt, bet tieši, kas mainīsies, ja cilvēks, piemēram, vienītī vai divatā skrien vakara krosiņu vai pastaigājas svaigā gaisā utml. ? Pareizi. Nekas.”