Komentējot latviešu hokejista Matīsa Edmunda Kivlenieka traģisko nāvi pēc petardes trieciena krūtīs, pieredzējušais pirotehniķis Kalvis Kalniņš saka, ka par kaut ko tādu savā 20 gadu ilgajā pirotehniķa karjerā dzird pirmo reizi, vēstīts Zanes Piļkas-Karaļevičas un Edgara Orlova materiālā "Debesu vārti ir drošās rokās" izdevumā "Privātā Dzīve".
Viņš saka, ka šāds gadījums, kad cilvēkam uguņošanas laikā pirotehnikas izstrādājums trāpa tieši krūtīs no tik tuva attāluma, var būt viens no miljarda.
Var tikai minēt par to, kā viss noticis, bet viens viņam esot skaidrs - tā esot bijusi pašdarbība, neprofesionāli veidota uguņošana, kad, visticamāk, kaut kas esot apgāzies un turpinājis šaut. Tas nozīmē, ka viss tika darīts manuāli.
Viņš uzsver, ka neviens profesionāli ar roku vairs neko nededzina, tas tiek darīts elektroniski un no droša attāluma.
Ja pirotehnika tika novietota mājas pagalmā, kur vieta ir ierobežota, skaidrs, ka drošas zonas ievērot ir grūti. Tāpēc arī šāviena ātrums bija tika liels, jo Matīss atradies tuvu.
"Ja lādiņi būtu 25-35 metru attālumā, pat, ja notiktu kas neparedzēts, pirotehnika nevarētu aizlidot tik tālu, lai traumētu cilvēku," saka pirotehniķis.
Viņš piebilst, ka Amerikā ir citādāka pirotehnikas klasifikācija nekā Eiropā - to, ko pie mums nedrīkst nopirkt veikalā, Amerikā var iegūt bez problēmām, ja vien uguņotājs ir izgājis nepieciešamos kursus.
Jau vēstīts, ka 4. jūlijā mūžībā devies Latvijas hokeja izlases vārtsargs Matīss Edmunds Kivlenieks
Kā savā "Twitter" kontā vēsta Kolumbusas kluba apskatnieks Ārons Porclains, atsaucoties uz izmeklētāju Timu Vudsu, liecina, ka vārtsarga nāve bija nejaušība.
"Kivlenieka nāves cēlonis, kas minēts autopsijā, ir "uguņošanas lādiņa sprādziens, krūšu kurvja trauma", nevis galvas trauma, kā tas bija pirmajā policijas izvirzītajā versijā.
