Lai gan tagad, kā saka aktieris Ģirts Ķesteris, profesionālā darbība turpinās un piedāvājumu netrūkst, ziemā, kad bija tā saucamais lokdauns, viņš izjuta pilnīgu motivācijas trūkumu, vēstīts Agneses Meieres materiālā "Seksīgais vectētiņš" izdevumā "Ieva".
Kā atceras Ģirts, tad neesot gribējies neko - pat ne lasīt -, tikai ēst un gulēt.
Ķesteris neslēpj, ka tās bijušas pirmās depresijas pazīmes.
"Tas ir nežēlīgi - satikt sevi un uzdot sev jautājumu pēc būtības: kas tu esi? Un vai visa tavas dzīves vērtību piramīda būvēta uz tā, cik tu, vīrieti, esi nozīmīgs. Tu visu laiku piesedzies ar tādu lielu segu - sevis nozīmību - , kurā samesti tavi darbi, tavas lomas, skriešanas. Un tad pēkšņi tā visa vairs nav, un tu ieraugi sevi kā bailīgu, neaizsargātu būtni, sajūti ļoti izteiktu nedrošību par to, kas ir un kā būs nākotnē," saka Ģirts.
Viņš atklāti piebilst, ka nav vēl no tā izārstējies. Savukārt sirdsmieru meklē Krimuldā, kur ir viņa mācītājs, biktstēvs Austris Rāviņš.
