Žurnālists Arnis Krauze mikroblogošanas vietnē Twitter dalījies ar foto, kurā parādā ar kādiem kreņķiem saskāries pavasarī.
Izrādās, ka žurnālista iestādītie kartupeļi nu ir applūduši un mirkst ūdenī.
"Mazā lauksaimnieka lielie krenķi. Agrie kartupeļi peld ūdenī," raksta Krauze.
Mazā lauksaimnieka lielie krenķi. Agrie karupeļi peld ūdenī.�♂️�♂️�♂️ pic.twitter.com/DbB7VaT19H
— Arnis Krauze (@arniskrauze) May 23, 2021
Komentāros sekotāji dalās savā pieredzē ar applūdušiem dārziem. Viens no komentētājiem iesaka Krauzem stādīt rīsus tik ūdeņainā vietā. Tikmēr citi apspriež vai jau ir laiks stādīt agros kartupeļus.
Nu pēc šāda lietus gāziena mana lauku Vineta, visticamāk, jau peldas baseinā(es domāju kartupeļus dārzā).
— Arnis Krauze (@arniskrauze) May 26, 2021
"Tieši tāpēc mēs ar stādīšanu vēl nogaidām. Ģimenes seniori saka - līdz Jāņiem var stādīt, nav kur steigties!" - raksta komentāra autore.
Tomēr cita komentētāja iebilst: "Agrie kartupeļi tāpēc ir agrie, ka tos stāda agri un raža jau pēc Jāņiem".
"Šogad Vidzemē/Latgalē ūdenī peld ne tikai agrie kartupeļi. Jocīgs pavasaris," norāda komentētāja.
"Domās saku paldies vecamtēvam, kurš mūsu mājas vietu izvēlējās kalna galā," pauž komentētāja.
Jau ziņos, ka maija vidū aprēķinātais sausuma un mitruma viena mēneša rādītājs, kas paredzēts apdrošināšanai lauksaimniecības jomā, deviņos novados Vidzemē liecināja par ekstremālu mitrumu.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs regulāri aprēķina standartizēto nokrišņu daudzuma indeksu (SPI) - visā pasaulē izmantotu rādītāju, kas raksturo sausuma un mitruma periodus. SPI aprēķina, balstoties uz nokrišņu daudzuma vērtībām un statistiku par 1988.-2017.gadu. Indekss raksturo novēroto nokrišņu daudzumu, bet ne augsnes mitrumu vai gruntsūdens līmeni.
