Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS) lūdz sabiedrību palīdzēt aktierim Rūdolfam Plēpim.
Aktierim nepieciešama ilga un dārga redzes rehabilitācija, vēsta LTDS publicētā informācija.
"Šobrīd tiek darīts viss iespējamais, veicot dažādas dārgas procedūras redzes rehabilitācijai un tās plānots veikt ilgstoši, nezaudējot cerību redzi atjaunot! Rūdolfs Plēpis ir neordināra skatuves mākslas personība Latvijas teātrī. Viņa teatrālās izpausmes iezīmē spilgtu laikmeta ainu, kas veido konsekventu un paliekošu zīmi Latvijas profesionālajā teātrī," raksta aktiera kolēģi.
Ja vēlies palīdzēt Rūdolfam Plēpim un viņa meitai Viktorijai, LTDS lūdz veikt mērķziedojumu Rūdolfa Plēpja ārstniecības izdevumiem -
fondā ”RAMPA A”,
Reģ.Nr. 40008124224
Konta nr. LV65UNLA0050012432365
Jau pērn vēstījām, ka leģendārais aktieris Rūdolfs Plēpis (70) pagāšgad pavasarī pārcēlās dzīvot pie meitas, jo ir zaudējis redzi. Rūdolfs stāsta, ka pusgadu pirms redzes zaudēšanas viņam regulāri reiba galva.
"Pamodos kādā rītā, un bija tumša bilde. Nākamajā dienā devos pie ārsta. Tika veikta arī operācija. Tagad ir mazliet labāk, jo, piemēram, caur miglu savus pirkstus redzu," stāsta Plēpis, piebilstot, ka, skatoties uz cilvēkiem, redz apveidus, siluetus.
Teātrī R. Plēpis spēlēja ļoti daudzas un stilistiski dažādas lomas. R. Plēpis izcili atveidoja lomas sava pedagoga Ā.Šapiro izrādēs: Lielais Līkais H.Ibsena “Pērs Gints” uzvedumā (1979), Bulanovs A.Ostrovska “Mežs” inscenējumā (1984), vācu virsnieks Gothards G.Priedes “Centrifūga” uzvedumā (1985), Par īstu meistarības pārbaudi kļuva viņa Arhitekts G.Priedes “Sniegotie kalni” iestudējums (1986), 1996. gadā Edmunds Freibergs Latvijas Nacionālajā teātrī iestudēja A. Upīša “Zaļo zemi”, kurā R. Plēpja atveidotais Glupjais Miķelis ieguva simbolisku nozīmi.
Negaidītu smeldzi aktieris ienesa arī barona Bunduļa tēlojumā (Zeiboltu Jēkabs “Dullais barons Bundulis”, 1995, rež. E.Freibergs). Latvijas Nacionālajā teātrī Rūdolfs Plēpis atveidoja arī vienu no būtiskākajām lomām savā aktiera karjerā: Villiju Lomenu A.Millera lugas “Komivojažiera nāve” (rež. M.Kublinskis, 1998) iestudējumā. Kaut kādā mērā šī loma saskanēja arī ar paša Rūdolfa Plēpja personību, tāpēc tik sarežģīti viņam veidojās tālākā aktieriskā izpausme.
Sava veida likteņstāsts bija saskatāms arī viņa atveidotajā Līrā (V.Šekspīrs “Karalis Līrs”, rež. I.Roga, 2006), kurā no spēles realitātes R.Plēpja varonis tiek nogrūsts nežēlīgajā dzīves realitātē.
R.Plēpja talants uzmirdzēja arī Daugavpils teātrī, kurā viņš 2000. gadā īstenoja savu ilgi loloto ieceri - paša veidoto kompozīciju par dzejnieku Jāni Poruku, radot muzikālu izrādi - mistēriju (V. Zilvera mūzika) “Sapņu spēles jeb Dvēseles kumēdiņi”. To novērtē arī profesionāļi, un R.Plēpis saņem “Spēlmaņu nakts” gada aktiera titulu.
