Latviešu politiķes vārdā tiek izplatīti krāpnieciski e-pasti

© F64 Photo Agency

Latvijas Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola sociālajos tīklos brīdina neuzķerties uz krāpnieku e-pastiem, kas izsūtīti politiķes vārdā. Bijusī ministre dalījusies arī ar padomiem, kā atpazīt krāpniekus internetā.

"Draugi! Paldies, ka informējat par mana viltus profila sūtītajām ziņām! Esmu jau pirms laika sazinājusies ar Latvijas Drošāka interneta centru, lai gūtu padomu, kā varam cīnīties ar identitātes zagšanu, arī ziņojusi FB. Paldies @Drossinternets par ātru reakciju un iesaisti, bet liela padoma jeb burvju nūjiņas diemžēl nav.
Galvenais ieteikums - “izglītot sabiedrību, lai netic šādiem e-pastiem, reklāmām un paziņojumiem un nespiež uz saitēm, nereģistrējas aizdomīgās interneta vietnēs, nesazinās ar krāpniekiem.”
Tad nu arī lūdzu Jūs nekādā veidā neatbildēt uz šādiem aizdomīgiem e-pastiem, ja nu tie izlauzušies cauri Jūsu aizsargmūriem un nav iekrituši mēstulēs," aicina politiķe.
Bijusī ministre dalījusies ar pazīmēm, kas liecina par blēdībām, piemēram:
- e-pasta adrese, no kuras sūtīta ziņa, atšķiras no tās, uz kuru lūgts atbildēt;
- ļoti slikta latviešu valoda;
- norādīts ārvalstu (šķiet, Francijas) tālruņa numurs;
- nesakarīga/ziņas tekstam neatbilstoša e-pasta tēma.
"Arī ar gmail adresi saistītā FB lapa, protams, ir krāpšana: savstarpēji nesaistītu personu (tiesa gan- šajā gadījumā manu foršu bijušo FM un VATP kolēģu) foto savārstījums, veca, neaktuāla informācija un savdabīgu komentāru kopums. Profesionāļi noteikti ātri atpazītu vēl visādas pazīmes, kas jāņem vērā daudz smalkāk nostrādātās viltus ziņās/lapās. Bet galvenais, šķiet, paturēt možu prātu un nerunāt ar uzmācīgiem svešiniekiem, kas piedāvā ātri nopelnīt, notievēt un citādu laimi noķert. Dzīvē pat peles siers slazdā nav bezmaksas!" atgādinavDana Reizniece-Ozola.
Dana Reizniece-Ozola ir Latvijas šahiste un politiķe. Bijusi vairāku Saeimas sasaukumu deputāte, kā arī ekonomikas ministre un finanšu ministre, pārstāv Latvijas Zemnieku savienību un Zaļo un Zemnieku savienību.

"Krāpnieciski e-pasta sūtījumi mēdz būt dažādi, un tos nosacīti var iedalīt vairākās kategorijās. Piemēram, tā sauktā pikšķerēšanas e-pasta sūtījuma mērķis ir mudināt lietotāju veikt darbības, kas viņam kaitē, piemēram, aktivizēt kādu saiti, atkārtoti ievadīt un tā atklāt savu paroli vai atvērt inficētu e-pasta vēstules pielikumu,” stāsta CERT.LV pārstāve Madara Grinvalde. Uzbrucējs var izveidot ziņu tā, lai izskatītos, ka tā nāk no pazīstama cilvēka vai uzņēmuma.

Vairumā gadījumu pēc šāda e-pasta atvēršanas un izlasīšanas nekas ļauns nenotiek. Lai pikšķerēšanas uzbrukums nostrādātu, ir nepieciešama kāda lietotāja papildu darbība. Ja tomēr ir aizdomas, ka ir atvērts kaitniecisks fails, ieteicams nekavējoties iekārtu skenēt ar antivīrusa programmu un nomainīt paroles tīmekļvietnēm, kas satur svarīgus personas datus.

Slavenības

Kamēr Uzbekistānas braucienā "Četri uz koferiem" filmēšanas komanda guļ, producentam Dāvim Valdniekam viesnīcas numuriņā gadās misēklis – vannas istabas griestos draud izveidoties plaisa, applūstot visam numuriņam. Ilgi negaidot, viņš nakts vidū dodas meklēt palīdzību.