Atceroties laiku, kad pavasarī pasauli pārņēma Covid-19 krīze, dziedātaja Olga Rajecka atceras, ka pirmais pandēmijas mēnesis bija kolosāls, jo tika darīts viss, kam iepriekš pietrūcis laika, savukārt jau maijā Olga gulējusi gultā un nav varējusi piecelties, vēstīts Agneses Meieres materiālā "Katra diena jāzīvo koši" izdevumā "Ieva".
Olga stāsta, ka pandēmijas laikā sāka pienākt īsziņas par atceltajiem pasākumiem. Lai gan laukā bija pavasaris, kad viss plauka un ziedēja, Rajecka saprata, ka emocionāli viņai kļūst arvien sliktāk.
"Galu galā man emocionāli kļuva tik slikti, ka nevarēju piecelties no gultas. Plakstiņi bija smagi, un kauli kā svina pielieti. Meita man gultā pienesa kafiju, bet es negribēju pat to," stāstīja Rajecka.
Viņa atceras, ka katru dienu bija viens un tas pats un nekāda radošās izpausmes, kas, pēc Rajeckas teiktā, māksliniekam ir garīgās eksistences jautājums.
No gultas Rajeckai palīdzējis piecelties kolēģa zvans, kas uzaicināja uzstāties kādā pasākumā. Tad Olgai esot atgriezusies enerģija un dzīvesspars.
