2.lapa
Kristīne Garklāva: mierpilna vieta, kur reizēm ielaist skaļumu
Kristīnes Garklāvas māju sajūtas priekšnoteikumi ir cilvēki, kas mājas veido, krāsas, materiāli un dabas tuvums. “Mana krāsa ir latviešu pelēkais. Balts, metāls, koks. Koka grīda, man šķiet, ir forša. Tāda ozolkoka, trešās šķiras, nodilusi. Ozolkoka grīda var būt pareiza, bet es gribu to, kas tieši ir tāda nepareiza, īsta. Vēl man arī ir sapņu virtuve ar lielu galdu,” atklāj Kristīne. Viņa atzīst: īstā vieta mājām ir Latvijā, kaut kur mežā vai pakalnā, ieslēpta kokos, ar čalojošu upīti tuvumā - mierpilna vieta, kur skaļumu var ielaist tad, kad pašai tā gribas.
Aija Vītoliņa: māju sajūta nav īsti izskaidrojama
“Jaunībā, protams, nedomāju, ka man kādreiz gribēsies savu māju ārpus Rīgas ar dārzu, es gribēju dzīvot tikai Rīgas centrā. Bet tas mainās. Toties vannasistaba, gulta un cepeškrāsns ir tas, kas man mājās vajadzīgs neatkarīgi no atrašanās vietas,” saka Aija Vītoliņa. Viņa atzīst, ka ir lietas, kas mainās, un ir svarīgi māju sajūtas elementi, kas savu nozīmi nezaudē, tomēr lielākoties māju sajūtu rada ģimeniskums, gaisma, siltums, cilvēki, tikšanās un ēdiens: “Tam pat nav skaidrojuma, tas ir viss kopums, kas mājīgumu rada. Ieejot aukstā istabā, tu nejutīsies mājīgi, bet tad tu iekur uguni, iededzini sveci, un gaisotne pilnīgi mainās.”
