Uzņēmēja un viesnīcas "Hotel Roma" vadītāja Linda Mūrniece, atsaucoties uz satiksmes ministra Tāļa Linkaita izteikumiem, vaicā, ko ārkārtējās situācijas laikā darīt tiem uzņēmējiem, kuru bizness neatbilst lielo eksportētāju un nodokļu maksātāju statusam.
Ziņu aģentūra LETA jau vēstīja, ka satiksmes ministrs Tālis Linkaits iepriekš norādījis, ka Covid-19 pandēmijas krīzes pārvarēšanai Latvijā nozīmīgs valsts atbalsts jākoncentrē 200 lielākajiem eksportētājiem un 500 lielākajiem nodokļu maksātājiem neatkarīgi no nozares.
Par šo satiksmes ministra komentāru izteikusies arī Linda Mūrniece, kura norāda: "Satiksmes ministrs uzskata, ka valstij jāatbalsta tikai lielākie eksportētāji un nodokļu maksātāji. Ko darīt pārējiem, kas ir lielākā daļa uzņēmumu?"
Viņa arī uzsver, ka mazajiem uzņēmumiem nav tādu "drošības spilvenu" kā ir lielajiem.
Tikmēr citi šī izteikuma komentētāji norāda, ka "tas, ka jāatbalsta lielie ir pareizi, jo no tiem ir atkarīgi daudz citi. Piemēram, ja startēs AirBaltic un Tallink, tad varbūt rīt kāds ieradīsies un nakšņos viesnīcā. Exportētāju risks ir resursu imports un eksporta tirgus. Ja tur viss kārtībā, tad ok, ja nav, tad gan nav jēgas."
Jau vēstīts, ka satiksmes ministrs iepriekš uzsvēra, ka Latvijas gadījumā nozīmīgs atbalsts jākoncentrē "top 200" lielākajiem eksportētājiem un/vai "top 500" lielākajiem nodokļu maksātājiem neatkarīgi no nozares.
Linakits norādīja, ka valdībā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) vadībā ir izveidota darba grupa valsts ekonomikas stimulēšanai un ilgtspējīgai izaugsmei, piebilstot, ka šai darba grupai ir piedāvājis vairākus mērķētus risinājumus Latvijas ekonomikas kodola spēcināšanai.
Tostarp satiksmes ministrs uzskata, ka uzņēmumu finanšu pozīcijas stiprināšanai pašlaik svarīga ir līdzdalība kapitālā un kvazikapitālā, viegli aizdevumi un garantijas, tāpēc ir strauji jāceļ "Altum" loma finanšu sektorā, dodot spēju finansēt "lielo skaitļu" projektus. Tāpat jāatbalsta eksporta stratēģija, sniedzot eksporta kredītu garantijas, produktu sertifikācijas atbalstu, kā arī diplomātisko atbalstu ieiešanai citās valstīs vai tirgos.
Viņa ieskatā ir arī vajadzīga piemērotu cilvēkresursu piesaiste, tāpēc jāatvieglo nosacījumi augsti kvalificēta darbaspēka importam, akciju opciju iespējas darbiniekiem, konkurētspējīga iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) politika lielo algu saņēmējiem, pēc iespējas labas aviosatiksmes nodrošināšana ar finanšu centriem un mērķa tirgiem. Turklāt jāsniedz valsts atbalsts inovatīvu produktu vai pakalpojumu izstrādei, tāpēc vajadzīgs riska fondu atbalsts. Savukārt, lai būtu laba biznesa vide, jāveic darbs ar lielākajiem ekportētājiem un nodokļu maksātājiem individuāli kā valsts "VIP" klientiem.
Linkaits uzsvēra, ka nav jākautrējas izmantot citu valstu pieredzi uzņēmumu atbalstam.
"Jārīkojas straujāk un drosmīgāk. Šajā laikā daudz ko izšķir lēmumu pieņemšanas ātrums, mērķtiecība un - arī vēriens. Kamēr "Altum" kautrīgi caur varas gaiteņiem virza "Pašu kapitāla fondu", kura kopējais publiskais finansējums ir ne vairāk kā 75 miljoni eiro un maksimālais ieguldījums vienā projektā 10 miljoni eiro, mēs citas Eiropas Savienības (ES) valstis nepanāksim," pauda Linkaits.
Satiksmes ministrs norādīja, ka ar katru dienu, "kamēr kavējamies piešķirt atbalstu savas valsts flagmaņiem, mēs palielinām nevienlīdzības plaisu ar Rietumeiropu".
