Pēdējo dienu valdības pieņemto lēmumu dēļ Latvijā steidzami atgriežas vairāki simti valstspiederīgo. Kā stāsta mūziķis Lauris Reiniks, tad kādai ģimenei, kura vēl pēdējā brīdī pieņēmusi lēmumu izceļot ārpus Latvijas, izmaksājusi atgriešanās dzimtenē.
"Par savu vieglprātību ir jāmaksā. Reāli zinu ģimeni, kas "uzlika mīksto" valdības aicinājumam nekur neceļot un pirms pāris dienām aizlidoja atpūsties ar maskām. Jo bija samaksāts un vajadzēja "atslēgties". Rīt visi lido atpakaļ, gandrīz 3 000 eiro samaksāja par ārkārtas biļetām," mikroblogošanas vietnē twitter informē mūziķis.
Viņš arī piebilst, ka ģimene it kā agad ļoti nožēlojot, ka neklausīja apkārtējo (un valdības) ieteikumu un aicinājumu. "Es tik īsti nezinu, vai nožēlo, ka pakļāva riskam citus vai, ka tik lielu naudu tagad zaudējuši," norāda L.Reiniks.
Ziņu aģentūra LETA jau vēstīja, ka konsulārajā reģistrā pašlaik ir reģistrējušies aptuveni 1900 Latvijas valstspiederīgie, kuri Eiropā gaida repatriāciju, sociālajos tīklos vēsta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Āzijā un Āfrikā repatriāciju gaida 751 Latvijas valstspiederīgie, bet Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā - 198, tādējādi kopumā repatriāciju gaida 2849 Latvijas valstspiederīgie, norādīja Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs norādīja, ka patlaban tiek "meklēti papildu prāmji Polijas-Vācijas robežproblēmas risināšanai, kā arī čarteriem".
Latvijā saistībā ar Covid-19 ir izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību. Drošības pasākumu ietvaros Latvijā ir atcelti arī starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.
Latvijas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, atļauts, atgriezties Latvijā caur minētajām robežšķērsošanas vietām, taču nereti tas ir problemātiski, jo pārvietošanās ierobežojumus ir noteikušas citas Eiropas valstis.
Ieceļošanas ierobežojumi ir noteikti, piemēram, tādās valstīs kā Polijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Krievijā, Čehijā, Vācijā, Norvēģijā, Ukrainā, Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Gruzijā, Grieķijā, Itālijā, Serbijā, Slovākijā, Slovēnijā, Šveicē, Turcijā, Ungārijā un citās, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) interneta vietnē apkopotā informācija.
Latvijas iedzīvotājiem ļoti lielas problēmas ir radījis Polijas lēmums slēgt savas robežas ārvalstu pilsoņiem, kā rezultātā liels skaits Latvijas iedzīvotāju "iesprūda" uz Vācijas un Polijas robežas, netiekot mājās.
Šodien mājupceļā no Vācijas cer doties vairāki Latvijas valstspiederīgie, kuri ar Covid-19 saistīto ceļošanas ierobežojumu dēļ ir "iesprūduši" pie slēgtās Vācijas-Polijas robežas, piemēram, bija plānots vilciensu no Frankfurtes pie Oderas Vācijā uz Viļņu.
Ceļotājiem, kuri uz Vācijas-Polijas robežas "iesprūduši" ar savām automašīnām, tiek solīta iespēja, iepriekš reģistrējoties, ar prāmi nokļūt no Zasnicas Vācijā uz Klaipēdu Lietuvā. Uz pirmo šādu prāmja reisu ceļotājiem, kuri iepriekš piereģistrējušies, ar automašīnām bija jāierodas Zasnicā.
Vēl viena iespēja atgriezties mājās no Vācijas Latvijas valstspiederīgajiem būs šovakar plkst.23.59 ar "Stena Line" prāmi Trāveminde-Liepāja. Kā liecina informācija "Stenaline.lv" mājaslapā, šodienas reisā brīvu vietu vairs nav.
Pēc ĀM rīcībā esošajām ziņām, vēlmi nokļūt atpakaļ savā mītnes zemē ir izteikuši Latvijas valstspiederīgie ar aptuveni 1500 automašīnām. Daļa no šiem cilvēkiem gan varēšot Poliju šķērsot pa sauszemi. Vācijas-Polijas robežpunktu pie Šviecko, iepriekš piesakoties, varējuši šķērsot autobusi un mikroautobusi ar vismaz septiņām pasažieru vietām, teikts ĀM paziņojumā.
Ceļotājiem jārēķinās, ka uz robežas tiks veiktas medicīniskās pārbaudes.
