Producents un pasākumu organizētājs Juris Millers sociālajos tīklos skarbi kritizē Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) rīcību.
Millers apraksta situāciju, kad VID necienīgi izturējās pret kādu pirmās grupas invalīdu.
"Latvija ir īstena brīnumu valsts - tajā daudzas valsts iestādes iedomājas, ka drīkst brīvi un bezatbildīgi pazemot cilvēkus, kuru labā tām patiesībā būtu jādarbojas. Viena no tādām - mūsu Valsts ieņēmumu dienests.
Lūk situācijas izklāsts: seniors, kurš kustību traucējumu dēļ ir pirmās grupas invalīds, pirms vairākiem gadiem mājas apstākļos pie datora veica fotomateriālu apstrādi un video failu montāžu. Datorprasmes viņš apguva, jo ar skaidro saprātu viss ir kārtībā un viņš vēlējās būt laikmetīgs seniors, neskatoties uz to, ka pārvietošanās ārpus mājas ir ierobežota. Par veikto darbu (uz līguma un izrakstīta rēķina pamata) seniors saņēma atlīdzību, no kuras oficiāli nomaksāja nodokļus. Nodokļu nomaksas brīdī VID neapšaubīja seniora spējas veikt konkrētos darbus, bet - kad atlīdzības maksātājam tika veikts audits (ak, kāda nejaušība - to uzsāka pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas "lūguma" brīdī, kad tā nevēlējās izpildīt savas saistības par koncertzāles "Rīga" atjaunošanu), VID pēkšņi uzskatīja, ka seniors minētos darbus nevarēja veikt. Savā argumentācijā VID darbiniece I.Brutāne izmantoja terminoloģiju, kas ne tikai pazemoja un dskriminēja konkrēto senioru viņa invaliditātes dēļ, bet arī pārkāpa Satversmi un ANO konvenciju. Bet tas taču ir "sīkums" šīs visvarenās iestādes - VID ieskatā, kura pat neuzskatīja par vajadzīgu kaut reizi satikties ar konkrēto senioru, pirms publiski viņu pazemot.
Šoreiz seniors vērsās Tiesībsarga birojā un Tiesībsarga birojs norādīja, ka:
(..) VID, paužot viedokli Administratīvajai apgabaltiesai, lieto vārdu “invalīds”. Norādāms, ka invaliditāte var neskart visu cilvēka ķermeni kopumā. Jēdziena “invalīds” semantiskā jēga stigmatiski cilvēku ar funkcionāliem ierobežojumiem klasificē kā pilnībā nederīgu vai nespējīgu fiziskā izpausmē. Taču tas ir maldinoši un aizskaroši. Persona ar invaliditāti atkarībā no tās fiziskajām un garīgajām spējām, kā arī adaptācijas prasmēm, var sevi realizēt arī ar 1.grupas invaliditāti. Tādējādi pamatots ir Jūsu arguments, ka kustību traucējumi neliedz īstenot intelektuālās darbspējas. Līdz ar to vēlams, ka publiskas iestādes, tajā skaitā VID, komunikācijā ar sabiedrību un savos dokumentos lietotu jēdzienu “persona ar invaliditāti” (atbilstoši Invaliditātes likumā lietotajai terminoloģijai), nevis “invalīds”. (..)
(..) Ņemot vērā minēto, izvērtējot Jūsu sūdzību kopsakarā ar tai pievienotajiem dokumentiem un spēkā esošajām tiesību normām, pirmšķietami (neprasot no VID papildu informāciju un balstoties tikai uz Jūsu sniegto informāciju) ir saskatāma neētiska un subjektīvās prezumpcijās balstīta VID attieksme pret Jums sakarā ar Jūsu invaliditāti, kas ir pausta VID š.g. 3.decembra Administratīvajai apgabaltiesai adresētajā vēstulē Nr.22.12.2-1/5330. Līdz ar to, pamatojoties uz Tiesībsarga likuma 12.panta 5. un 6.punktu, tiesībsargs nosūtīja VID aicinājumu izlīdzināt radušos aizskārumu Jums kā personai ar invaliditāti - atsaucot aizskarošos un pierādījumos nebalstītos VID apgalvojumus un attiecīgi atvainojoties Jums, par to post factum informējot tiesībsargu. (..)
Nu ko, gaidīsim oficiālu Valsts ieņēmumu dienesta atvainošanos un cerēsim, ka šis gadījums būs kārtīga mācība augstprātīgajiem valsts ierēdņiem (it sevišķi - VID juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktorei Ingai Brutānei), ka savas valsts iedzīvotājus nedrīkst pazemot.
Kāpēc es šo publiskoju? Lai mēs nepiedzīvotu brīdi, kad valsts ierēdņi un amatpersonas par absolūti pašsaprotamu uzskatīs iespēju cilvēkus ar invaliditāti pazemot, publiski dēvējot par kropļiem," raksta Millers.
Jāpiebilst, ka Latvijas iedzīvotāji ik pa laikam sūdzas par VID attieksmi. Tā pirms kāda laika tika vēstīts, ka kāds jaunais uzņēmējs pastāstījis par savu nelāgo pieredzi ar Valsts ieņēmumu dienestu, mēģinot Latvijā atvērt uzņēmumu un noskaidrot visus ar nodokļiem saistītos jautājumus.