‘’Drīkst vienu konfekti paņemt veikalā. Ja tā nav, labojiet mani, un es esmu gatavs atgriezties veikalā un samaksāt par to vienu mandeli pēc tam. Bet es tā vienmēr daru,’’ tā Dāvis. Iedomājieties absurdu situāciju, ka šī ideja iepatīkas jaunākajai paaudzei un pēc gadiem 10 rodas paaudze, kurai šī ideja simpatizē un katru reizi, kad cilvēki ieiet veikalā tie nogaršo no katras sīkprodukcijas visu pa vienam. Iedomājieties variantu, ka lielveikalā ierodās dienas laikā, piemēŗam, 10 tūkstoši apmeklētāju, no kuriem puse to apmeklē 2x dienā.
Cita pilnīgi absurda situācija, Valdnieks nokļūst uz cilvēkēdāju salas, kur kāds viņa teoriju pārfrāzē un informē savējos, ka vienu cilvēku "uzkost" ir atļauts... Teorija iztur kritiku?!
Es arī bieži vien našķojos.ejot garām apēdu kādu cepumu, riekstiņu vai konfekti iepērkoties veikalā.ne visur tā var darīt.Rīgā maximā, rimi var bet citās pilsētās gan atšķiras tie noteikumi
Jāīsteno sapnis par nepiepildījušos komunismu. Taču solīja, ka viss būs par brīvu.