Mūziķis Kaspars Zlidnis Agneses Meieres materialā "Esam kā žagatas, kas tiecas pēc spīdumiem" saka, ka viņa, dzīve, viņš pats it kā sastāv no divām daļām - agrāk un tagad.
Pēc Kaspara domām, agrāk viņa dzīve bija bez izpratnes un dzīves jēgas, savukārt tagad viņš dzīvo ar apskaidrību par to, ka laimīgs var būt tikai tas, kuru nevada emocijas, bet iekšējais līdzsvars.
Runājot tieši par emocijām, Kaspars kā piemēru min attiecības ar sievu.
"Kādreiz biju emociju varā. Varējām, piemēram, braucot mašīnā, sastrīdēties (..) Tagad strīdi nav bijuši, jo es parasti izmantoju frāzi: tas ir tavs strīds, un es tajā nepiedalos. Tās ir tikai emocijas, kas nākamajā brīdī beigsies. Bet, ja es atbildēšu, mēs abi uzvelsim sniega bumbu, kas mūs abus nospiedīs," skaidroja Kaspars.
Zlidnis uzsver, ka cilvēkam jāspēj pavirzīties nost no savām emocijām.
"Kāds man varētu teikt - bezsirdis. Bet mans uzskats ir - es tagad dzīvoju citu dzīvi. Tagad. Un varu izvēlēties, vai skumt un tēlot nabadziņu vai priecāties par dzīvi. To visgrūtāk ir saprast emocionāli sasaistītiem cilvēkiem," piebilda Kaspars.
