Bijusī Jūrmalas domes vadītāja stāsta, kā par mata tiesu izglābusies no nāves

© Gints Ivuškāns/ F64 Photo Agency

Teju katru vasaru glābēji informē par cilvēkiem, kuri pēc peldes jūrā pašu spēkiem nespēj izkļūt krastā. Līdzīga situācijā nokļuvusi arī bijusī Jūrmalas domes vadītāja Inese Aisztrauta, kura drosmīgi glābusi savu slīkstošo draudzeni un centusies arī pati noturēties virs ūdens.

Inese Aizstrauta A.Alksnes sagatavotajā žurnāla "Ieva" rakstā "Vai Rīgas līcī mēdz būt bīstamas nāves straumes?" izstāstījusi, ka Latvijā nesen ieradusies viņas draudzene, kura ļoti vēlējusies apskatīt jūru. Abas devušās uz jūru Saulkrastos. "Ineses draudzene jūrā iegājusi lidz viduklim, lēkājusi pa viļņiem, līdz sajutusi, ka arvien vairāk attālinās no krasta," teikts rakstā.

Kolīdz Inese sapratusi, kas notiek, metusies draudzeni glābt. Brīdī, kad tas noticis, Inese domājusi, ka jāmēģina vismaz noturēties virs ūdens līdz ierodas glābēji. "Mēģināju viņu no mugurpuses stumt uz krastu, bet cīņa ar jūru bija grūta. Man vēl bija spēks, un es nezaudēju apziņu, lai gan tobrīd jau biju nāvei acīs ieskatījusies."

Par laimi glābēji paspējuši ierasties un izglābt abas dāmas, tomēr arī viņi atzinuši, ka ūdenī ir pazemes viļņi, kas velk jūrā iekšā.

Šīs nav pirmais gadījums, kad atpūtnieki tiek brīdināti par peldi jūrā. Portāls "nra.lv" jau vairākkārt ir vēstījis arī par to, cik bīstama mēdz būt jūra pie Bernātiem, kur teju katru gadu ūdeni veidojas tā saucamās "bedres".

Vējam nākot iesāniski no Palangas, veidojas zemūdens straumes, kas ar viļņiem izsit bedres. Pieredzējušais peldētājs arī stāsta, ka pieredze rāda, ka baudīt viļņus jūrā visdrošāk ir tad, ja ūdenī neiet dziļāk par jostasvietu. Tādā gadījumā arī, trāpot kādā bedrē, ūdens nekad nebūs pāri galvai.

Svarīgākais