Simtgades svētku kulminācija jau pagājusi, taču joprojām nerimst diskusijas par apjomīgajiem tēriņiem svētku sakarā. Miljoni svaidīti kā nevērtīgi centi. Jau ziņots, ka Valsts kontrole veiks simtgades programmas tēriņus 2018.gadā.
Pēc valsts kontrolieres teiktā, revīzijas iestāde vērtēs simtgades pasākumus kopumā, lai saprastu ieguvumus un kļūdas, ko ņemt vērā, domājot par nākotnē gaidāmiem pasākumiem.
Savu viedokli par simtagades tēriņiem sociālajā vietnē facebook paudusi arī TV režisore un producente Žaklīna Cinovska, vislielāku kritiku gan veltot koncertam "Mīlestibas vārdā. 18+".
"Mantrausība! Negausība. Korupcija. Materialisms augstākā pakāpē! Patriotisms- nulle! Tas ir mans raksturojums 100gades pasākumiem, bet visvairāk "Mīlestibas vārdā". Ziniet kapēc?
Neviens (gandrīz neviens), sākot ar KM, beidzot ar pašiem mūziķiem nav ieminējies, ka tas vispirms ir liels gods uzstāties valsts mēroga pasākumos. Par savu pilsoņa pienākumu veltīt savu mākslinieka devumu savai Valstij tādos svētkos!! Uzskatīt to par lielāko cieņas apliecinājumu, ja vispār esi uzaicināts piedalīties tādā notikumā, ko redzēs VISA Latvijas tauta!
Palikt vēsturē... pastāstīt to kādreiz saviem mazbērniem... iepriecināt savu tautu... Tukša skaņa, kas šodien gandrīz nevienam vairs neko neizsaka.
"Cik, kas, kad, par ko saņēma, kādi "otkati 'bija vai nē, Šipkēvics zaglis vai naivulis, kuram nabadziņam paslīdējusi kāja, atklāt vai neatklāt publiski honorārus, ētiski vai neetiski utt... "
Haloo! Cik bieži ir šādi svētki valstij? Cik bieži mēs varam būt tik lepni un vienoti? Tas ir jautājums, kur pirmai saknei jānāk no KM. KULTŪRAS ministrijas. Kultūra tā vispirms ir cilvēka cieņa pret sevi un apkārētjiem. Garīguma kultivēšana un atīstīšana. Kultūra kā māksla un paši mākslinieki. Tā nav ne fin min ne ekonomikas ministrija, kurai jādomā par sausiem skaiļtiem un exeltabulām.
Mums ir kultūras institūcijas kultūras institūciju galā, bet vai kāds vispār ko līdzīgu dzirdējis? Varbūt esmu ko palaidusi garām.
Bez naudas tiešām daudz neko neizdarīsi, bet balstoties uz šiem pēdējiem notikumiem, nav pat saskatāma ētikas kripatiņa garīguma un mākslas virzienā.
Bet mēs sevi cildinām kā mega garīgu tautu, dziesmu dziedātāju, dainu lasītāju? Nebrīnīšos, ja pēc šī skandāla, kur KM būs spiesta izstrādāt regulu un izlems strikti honorārus, kādreiz Barontēva jubilejā būs arī noslepenota tāme par to, cik maksās vienas tautas dziesmas nolasīšana.
Cinisks joks? Bet, manuprāt, tālu no tā vairs neesam.
Jau pirms pāris gadiem tikai no Jānis Lūsēns uzskanēja publiskie aicinājumi Latvijas māksliniekiem- veltīt savus darbus, savu mākslas artavu šīm svinībām bez maksas. Lai ieekonomētu valstī jau tā trūkstošos līdzekļus, jo viņš paredzēja gan korupciju, gan to, ka nu tik visi gribēs uzvārīties. (!!) Neviens, neviens uz to nenoreaģēja! Pat ne pati KM!!!
Arī Olga Rajecka te ik pa brīdim komentāros atgādina, ka viņa un daži citi mūziķi regulāri sevi ziedo labdarības koncertiem. Un šie ir divi Latvijai leģendāri mākslinieki, kuru honorāri ikdienas komercpasākumos ir vieni no augstākiem, jo viņi nav nekādi iesācēji.
Man personīgi pilnīgi vienalga vai Šipkevics jr. saņēma 17 vai 70 tūkstošus, vai meitenes, kas otro reizi mūžā kāpj uz skatuves saņem vairāk par leģendāriem māksliniekiem, mani uztrauc šī sabojātā materiālā domāšana, kas pašos pamatos ir kropla un degradējoša pašai mākslai un pašai mākslinieka dvēselei. Un šodien tā nāk tieši no KM.
Un nevajag man te stāstīt, ka visi grib nopelnīt. Jā, grib! Tikai ja esi izvēlējies šādu mākslas ceļu (godīgi sirdī, nevis tikai skaudra naudas aprēķina un slavas dēļ) pavēro pasuli sev apkārt, palasi vēsturi. Reti, kurš mākslinieks uzreiz iekritis naudas mucā un palicis tur bez pūlēm vienmēr. Visā normālā pasaulē jaunie mākslinieki paši teju gatavi piemaksāt, lai tik viņi varētu parādīties plašākai publikai, savukārt, megazvaigznes pat neiedomājas prasīt honorāru nozīmīgos pasākumos. Pat viņi to uzskata par GODU! Tā ir norma. Tā ir cieņa pret sevi, saviem skatītājiem un mākslu.
Pols Makartnijs uc.. mūziķi Olimpiādē uztājās par 1 £ !! Vienu! Simboliska summa, lai varētu noslēgt līgumu! Domā SOK nevarēja atļauties pasaules zvaigznēm honorārus? Nevarēja, vai kopā ar pašiem māksliniekiem izvērtēja citas vērtības?.....links uz rakstu
Esmu pārliecināta, ja no KM nāktu uztādijums ar godprātīgu un patriotisku aicinājumu: tā, mēs sedzam visas tehniskās un prakstiskās izmaksas un uzaicinām konkrētos māksliniekus uzstāties tādā un tādā tematiskajā svētku koncertā! Valstij ir nauda tik un tik. Domā, ka kāds atteiktu? Es pat varu saderēt, pat Pauls neprasītu honorāru! Vaikule atlidotu no Maskavas ar visu Stībeli par savu naudu!
Bet, ja nu reiz ir uzstādījums- prasiet, cik jums vajag... nu tad arī džeki paprasa. Kuram godaprāta vairāk, kuram mazāk. (kā redzam- Jubalts uzķērās uz kolēģu meliem, jo ir godprātīgs mūziķis, bet skolniekiem honorāru izsniedza acis nepamirkšķinot par 1 dziesmu vairāk kā izciliem Dziesmusvētku virsdiriģentiem ar viesiem mēģinājumiem!)
Vienkārši mūsu ierēdņiem nepastāv tāda domāšana un tā, diemžēl, ir ļoti lipīga un inficējoša. Ja paskatamies plašāk, tā ne tikai kropļo komerc tirgu, bet visu sabiedrību. Bet par tirgus kropļošanu, esmu pārliecināta, tādā KM pat nevienam nav pat nojausmas, kas tas vispār tāds ir.
To spilgti pierāda ministres bailīgais skaidrojums- ja publiskos tāmes, daži mākslinieki atteiksies!
Nopietni? Tas ir komercpasākums, vai valsts valsts aicinājums? Negribi piedalīties valsts mēroga svētkos- nepiedalies, būs citi, kas piedalīsies un vēl paši piemaksās. Absurds. Tas vairāk izskatās pēc ierēdņu subjektīvas atlases, ajj, mans mīļotais mākslinieks var atteikties, ajj... Ko nu?
Viss ir ačgārni pamatos! Viss tieši kājām gaisā.
Protams, es te nerunāju par lielgabarīta, lielā apjoma darbiem- kantātēm, lieluzvedumiem, kas autoram prasa vairākus mēnešus, varbūt pat gadus darba. Es runāju par samērīguma principu starp reālo komercsituāciju un pasākuma pievienoto vērtību- valsts līmeni.
Skatoties uz visu augstāk te minēto, varu tik aprakstīt konkrētu piemēru no savas pieredzes. Manā paziņu- kolēģu lokā parādījās jaunu džeku rokgrupa. Samērā labi spēlē, gaumīgi izskatās. Pa dienu, kā jau normāli pilsoņi, visi kaut kur strādā, pa vakariem mēģina. Dažreiz kādā kultūras namiņā arī uzmuzicē. Es kā aktīvs pilsonis, kas vienmēr kādam grib palīdzēt, viņiem piedāvāju, varbūt es parunāšu ar Virgu un Jūs varēsiet iesildīt kādu lielo koncertu LĪVIem?
Pirmais pretjautājums pussekundes laikā- cik maksās? Es saku, ka nezinu, nu tehniskās un ceļa izdevumus, bet par honorāru... nu tur jums pašiem būs jāsarunā. -Nē, mēs tikai par tādu un tādu maksu! -Ok, bet tā tak lieliska iespēja Jums kļūt zināmiem lielākai publikai, Līvus tak zin visi!, es vēl mēģinu apskaidrot teoriju! -Nu, nezinu, jārunā ar čaļiem.
Un ziniet, kāda bija summa? Latvijas rokleģendas var tik pasapņot. Jo redziet, kādas valsts institūcijas svētkos viņiem vienreiz pirms gada tādu samaksāja!! Tā lūk.
Ir pagājis gandrīz pusotrs gads un viņi kā spēlēja tā spēlē savā garāžā un atkal gaida kādu, kas reizi 2 gados ko tādu kāda valsts iestāde atļausies atkal. Bet nav ko apvainoties uz viņiem. Mums tāds laikmets un tāda, diemžēl, valstī cilvēkiem domāšana, kur pasaulē pieņemtie paņēmieni un loģika vienkārši nestrādā. Dēļ kā? Viena sadaļa te aprakstīta augstāk.
Jo, ja nebūtu šī tagadējā skandāla, es varu sadarēt, ka lielākā daļa gan šī, gan citu valsts apmāksāto pasākumu jauno mākslinieku arī turpmāk radītu galvassāpes komerc pasākumu producentiem pieprasot mega honorārus,ko loģiski tirgus nevar atļauties. Bet, ja tirgus to nevar atļauties, tad problēmas un bardaks palielinās ne tikai nozarē,bet nozares biznesā. Bet bizness, tie jau ir nodokļi un paši skatītāji.
Un varam tik minēt, kamdēļ ministrija ignorē reālo tirgus situāciju (to taču tik ātri noskaidrot!) un tik viegli svaidās ar mūsu naudu."
