Vai lietuviešu “gan jau” draud arī Latvijai?

© Reuters/Scanpix/Leta

Statistika liecina, ka Lietuva patreiz ir vienā no visbēdīgākajām situācijām visas pasaules kontekstā. Ja vērtē no jauna saslimušo cilvēku skaitu pret kopējo valsts iedzīvo skaitu, tad Eiropā nav nevienas citas valsts ar tik katastrofālu ainu.  

Vēl skumjāk ir tas, ka citas valstis ar augstu saslimstību, savu augšupejošo līkni kaut nedaudz savaldījušas, iekams pie kaimiņiem viss tikai uzņem apgriezienus.

Un tam ir grūti rast kādu loģisku izskaidrojumu... lai gan. Esmu dzrdējusi vairākus vērā ņemamus viedokļus, tostarp no pašiem lietuviešiem, kas skaidro esošo situāciju.

Pirmkārt, oktobrī, kad visa pasaule jau izmisīgi cīnījās ar Covid-19 otro vilni, Lietuva atļāvās riskēt organizēt Seima klātienes vēlēšanas. Kad citas valstis noteica stingrus pulcēšanās ierbežojumus un vēra ciet skolas, lietuvieši kolektīvi devās pie balsošanas urnām, visicamāk tādējādi veicinot vīrusa izplatīšanos starp reģoniem.

Otra visnotaļ neapdomīga rīcība bija saistīta ar lietuviešu nemainīgo kaislību- sportu. Ar bezatbildīgu rīcību oktobra nogalē izcēlās Lietuvas vadošais basketbola klubs Kauņas “Žalgiris”, kas laikā, kad visā pasaulē vēra ciet pat sporta pulciņus un trenažieru zāles, arēnā pulcēja vairāk nekā 5000 skatītājus. Kā, nu, nē. Jo taču ikoniskā sporta komanda savā laukumā uzņēma Valencia vienību. Dienā, kad Lietuvā tika atklāti 400 jauni Covid-19 gadījumi, arēnā kopīgi auroja un dziedāja pieci tūkstoši balsketbola fanu. "Gan jau...", nodomāja kāds no "Žalgiris" kluba vadības un pārdeva vēl dažas ekstra stāvvietas.

Trešais un būtiskākais faktors, kas ir izrādījies liktenīgs kaimiņu valstij- pārāk novēlota valdības rīcība. Mainoties parlamentam, spēlējot koalīcijas veidošanas spēlītes, bīdot politiskās “patikšanas un nepatikšanas” kārtis, pie varas esošie nespēja savlaicīgi noreaģēt uz to, cik bīstama epidemioloģiskā situācija veidojas valstī. Stingri un izlēmīgi ierobežojumi izpalika. Un tikai tad, kad no jauna saslimušo skaits katru dienu sāka pārsniegt tūkstoti un vairāk, jaunais politiķu sastāvs nāca klajā ar vissvarīgāko pirmo darbu. Proti, uzreiz iezīmēja vainīgos, paziņojot, ka “pie visa vainīgi vecie”. Un tikai tad sāka vērt ciet veikalus, skolas un sporta klubus.

Diemžēl, kaimiņvalsts iedzīvotājiem visas šīs “gan jau” situācias ir maksājušas pārāk dārgi. Lietuvā no jauna saslimušo cilvēku skaits pret iedzīvotāju daudzumu ir katastrofāli augsts, lai gan, šķiet, viss, ko vien varēja aizliegt, jau ir ieviests.

Viena no šī skumjā stāsta morālēm ir tajā, ka pandēmijas laikā nav mazsvarīgu lietu. Un nemēdz būt “gan jau” situāciju. Ja vien ir mazākā iespēja, vīruss noteikti atradīs veidu kā izplatīties. Un “čuriki” te nestrādā ne politiskos piketos, ne mājas viesībās, ne sporta spēlēs. Ir pucēšanās, būs saslimstība.

Otra morāle, kas, diemžēl, jau sen kā ir aizgājuša vilciena statusā, ir Latvijas valsts ignorance pret to, kas notiek kaimiņos.

Ne tev aizlieguma iebraukt no Lietuvas Latvijā bez negatīva covid testa, ne tev pastiprinātas kontroles uz Latvijas-Lietuvas robežas. Varētu šķist- gan jau lietuvieši paši saprot, ka pie tādas saslimstības viņu valstī nevajadzētu apciemot kaimiņus. Taču arī te “gan jau” formula nestrādā. Kad īsi pirms gadu mijas Latvijā savas nogāzes atvēra lielākie slēpošanas kalni, visas trases bija pilnas ar mūsu draugiem lietuviešiem, kuriem slēpošana, šķiet, ir tik pat mīļa kā basketbols. Atļāvos pat vairākiem kaimiņvalsts slēpotājiem netaktiski "uzbraukt" ar vaicājienu - vai, tad karantīnā nav jāsēž? "Jau jums bail, paši sēdiet," lūk, atbilde no brāļiem lietuviešiem.

Līdzīgi “jums vajag, jūs arī uztraucieties” bezreakcija no Latvijas valdības puses ir sekojusi arī pēc Liepājas mēra izmisīgajiem saucieniem, ka, aizliegumu un vīrusa baiļu nomocītie lietuvieši burtiski pārpludina Kurzemi, kur epidemioloģiskā situācija ir daudz patīkamāka nekā pie mūsu kaimiņiem. Lietuvieši Liepājas pusē atvelk elpu no aizliegumiem, staigā gar jūru, iepērkas lētākos veikalos, brauc slēpot. Viesu nami priecājas- beidzot klienti plūst straumēm.

Jā, tagad, kad, iebraucot valstī, beidzot jāuzrāda negatīvs tests, iespējams varam nedaudz atspringt. Bet vesels mēnesis jau ir pagājis... "Nu, cerēsim, ka gan jau...," visticamāk domā kāds Latijas valdībā.

Sākums

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas deputāti sagatavojuši grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", rosinot 11. novembrī atzīmējamo Lāčplēša dienu noteikt par brīvdienu, vienlaikus atsakoties no brīvdienas 1. maijā.

Svarīgākais