Obligātais sejas aizsargu nēsāšanas vilnis pārņēmis Latviju. Divās dienās, kopš tās ar valdības lēmumu nu jānēsā publiskās vietās, viedokļu sadursmes par tām uzņēmušas jaunus apgriezienus.
Mana mēteļa kabatā atrodas maisiņā ievīstīta sejas maska, kura ir mans pavadonis kopš brīža, kad tās par obligātām noteica sabiedriskajos transportos. Pa ceļam uz darbu man tādi ir divi - vilciens un Rīgas satiksmes autobuss. Abos man jābūt maskā. Tagad man tajā ir jābūt arī Rīgas centrālajā stacijā. Tad nu pusotru stundu, kamēr tieku līdz darbam, esmu sejas maskā. Protams, tas nav nedz ērti, nedz patīkami, taču vismaz nepamet sajūta, ka varbūt tādejādi tomēr pasargāju sevi un citus brīdī, kad atkal ir svaru kausos jāliek veselība, cilvēku dzīvības un ērtums.
Cilvēki šobrīd, vispārināti runājot, sadalījušies divās frontēs - tajos, kas maskas apzinīgi nēsā un iesaka to darīt arī citiem un tajos, kas tās dēvē par "uzpurņiem" un uzskata, ka tās nekādu labumu nedod. Maskas publiski kritizē daudzi - Gobzems, tūrisma uzņēmums "IMPRO ceļojumi", pat Raimonds Pauls paudis: "Droši vien, ka es to nedrīkstu teikt, bet man liekas - pietiek jau ar tām maskām." Protams, vēl argumenti par brīvās gribas ierobežošanu un cilvēktiesību pārkāpšanu.
Tikmēr ir otra daļa cilvēku, kuri pieņēmuši situāciju, pat ja nav lieli masku valkāšanas atbalstītāji. Jāteic, ka piederu šai kategorijai - man nav ērti, man tas prieku nesagādā, bet uzskatu, ka laikā, kad tāpat ātri pieķeras iesnas, klepus un citi draņķi, tomēr gribas sevi pasargāt no kā lielāka. Mani šķidrumi, lai paliek pie manis, jūsējie - pie jums. Un pat, ja daudzi apelē pie dažādiem zinātniskiem un mazāk zinātniskiem pierādījumiem par masku efektivitātes trūkumu, tā tomēr kaut kādā mērā atgādina par to, ka Covid-19 joprojām ir blakus un tā distance, roku mazgāšana un citi mehānismi, kas var palīdzēt, joprojām ir jāievēro.
"Esmu ārsts-reanimatologs un teikšu to, ko noteikti zinu - nav grūti paelpot 15 minūtes maskā, veicot pirkumus veikalā, grūti ir elpot ar Covid-19 pneimoniju," soctīklos norādījusi mediķe, kura skaidroja, ka nevis maskas, bet gan Covid-19 ierobežo brīvību. Ārste raksta, par to, cik smagi ir visu dienu būt aizsargtērpā un respiratorā, taču ne pati ārste, ne viņas kolēģi nav gatavi uz savas ādas parbaudīt teorijas par vīrusa neesamību.
Es nevaru nepiekrist, ka jaunie noteikumi ir radījuši daudz neērtību, īpaši cilvēkiem ar brillēm. Tāpat masku lietošana, pēc novērotā, ne visiem ir īsti saprotama - ar tām aizklāta tiek tikai mute, tās aiztiek ar rokām utt. Man tikai gribas visiem kritiķiem pajautāt - bet ko tad iesākt? Kā apturēt vīrusa izplatību? Nedarīt neko? Neviens negrib iekļūt kovidnieku sarakstā, bet kāds tad, jūsuprāt, ir risinājums? Kā mazināt jaunu saslimšanu skaitu, lai izvairītos no jauna "pavasara", kad ar vai bez maskas bija jāsēž mājās?
