Šis pavasaris pasaulē nesis pamatīgas pārmaiņas. Attālināta strādāšana nu jāapgūst daļai darba ņēmēju, kuriem paralēli visiem darbiem mājās vēl jāpagust, iespējams, palīdzēt skolēnam, kurš viens pat netiek galā ar uzdoto vielu.
Pirms divām nedēļām, kad bija attālinātās mācīšanās pirmā diena, šķiet, ka mikroblogošanas vietnē komentāri par mācību procesu bira kā no pārpilnības raga- vienam nestrādāja "E-klase", citam skolnieks prasījis pārāk daudz uzmanības, vēl kāds nav spējis visus darbus apvienot.
Protams, var jau ironizēt, cik daudz šāda attālinātā mācīšanās vispār ir efektīva, tomēr piekritīsiet, ka laikā, kad pie pārmaiņām jāpierod lielākajai sabiedrības daļai, nav nemaz tik slikti, ja vismaz bērnam ir saplānotas ikdienas nodarbes. Jā, var strīdēties par to, kādi ir uzdotie mācību uzdevumi, tomēr arī daļai skolotāju šī ir jauna pieredze, tāpēc jācer, ka arī uzdotais kļūs daudzveidīgāks un, iespējams, jēgpilnāks. Turklāt teorētiski jaunajai paaudzei, kura ar tehnoloģijām ir uz "tu" diez vai vairumā gadījumu ir grūtības vismaz ar mācību vielas atrašanu.
Runājot par laika plānošanu piekritīšu, ka vecākiem, kuriem šobrīd jāstrādā no mājām, palīdzība bērniem, kuri paši ar kaut ko netiek katru dienu galā var būt jauns izaicinājums, tomēr, manuprāt, varbūt kādam tas liks nākamreiz padomāt brīdī, kad kritizēs mācību personāla darbu.
"Pastāvēs, kas pārvērtīsies!"- šie Raiņa vārdi šobrīd ir īpaši aktuāli, tāpēc būsim pacietīgi un pieņemsim jauno ikdienu labāk ar mācīšanos mājās nevis došanos uz skolu, vai darbu un uztraukumu par to, vai spēsim pasargāt savu un savu tuvinieku veselību.
