Un šo jautājumu gribas uzdot pasaules līmenī. Esam pārdzīvojuši kārtējo labdarības akciju "pīķa stundu", kas vienmēr ir Ziemassvētku laiks, kurā uz katra stūra mums atgādināja, ka tikai ziedojot naudu varam attīrīt savu karmu un būt labāki cilvēki. Labdarības akciju birums ir tik liels, ka vai ikvienam ir iespēja pat izdarīt izvēli un noteikt, kurš ziedojuma mērķis ir cienīgāks.
Kādam nepieciešamas zāles - ziedojam, citam - jaunas mājas - ziedojam, kādam vēl nepietiek aprūpei, vajadzīgas dāvanas un ēdiens - ziedojam, ziedojam, ziedojam.
Jau publicējām kāda iedzīvotāja diezgan skarbo viedokli par labdarības akcijām: "Lai man piedod akciju organizētāji, bet Dvēseles barometrs ir smalks aparāts un ikkatra paša noregulēts, kam nepiestāv par naudu taisīti uzlabojumi, kuri tendēti uz labdarības summām, nevis tās jēgu. Es PATS zinu bez priekšā teikšanas, ka jāpalīdz. Un priecājos, ka esmu izlēmis un izdarījis to PATS. Bet vēl labāk būs tad, kad žvadzinātā “valstsgriba” kļūs tāda, kas izslēgs nežēlīgo loģiku - saziedos, dzīvos, nesaziedos, mirs…"
Un šeit gribas piekrist, ka nereti šīs akcijas, īpaši Ziemassvētkos, izvēršas, piedodiet vārda izvēli, "parodijā" ar asarainām acīm un saldsērīgiem pateicības vārdiem. Turklāt, vai labdarībai ir vieta problēmās, kuras būtu jārisina valsts gudrajām galvām? Vai mums jāziedo visam? Un, kāpēc tieši naudas ziedošana ir tas "labākais" veids kā palīdzēt? Un, visbeidzot, kāpēc tagad nedzirdam par skaļām labdarības akcijām, kad norimis Ziemassvētku bums?
