Pēdējos gados Latvijas debesīs arvien retāk ir manāmas dažādas optiskās parādības. Tomēr šajās brīvdienās, kad termometra stabiņš ir noslīdējis ļoti zemu ir iespējams novērot dažādas parādības, pauž LTV Laika ziņu redaktors Toms Bricis.
Šajās brīvdienās daudzviet Latvijā bija iespējams novērot saules stabus.
"Aukstajā laikā, saulei lecot un rietot, virs saules izveidojas sarkans vai oranžīgs gaismas stabs. To rada ledus kristāliņi, kas atrodas gaisā," šādu skatu visbiežāk ir iespējams novērot 10 līdz 20 minūtes pēc saullēkta vai pirms saulrieta atzīst Bricis.
Saulei abus bieži vien veidojas arī halo perhēlijas loki. Bricis atzīst, ka šo parādību bieži vien cilvēki mēdz sajaukt ar varavīksni.
"Biežāk ar halo cilvēki saprot gaismas apli ap sauli, bet šajās dienās pārsvarā redzama tikai apļa daļa jeb loki saules malā. Halo loki vai aplis var būt vienkrāsains, gaišs vai varavīksnes krāsās."
View this post on Instagram
Halo no varavīksnes var atšķirt pavisam vienkārši. Kad debesīs ir manāma varavīksne, nostājoties tai pretī saule vienmēr būs aiz muguras. Taču, kad debesīs ir vērojams halo, vienlaicīgi būs iespējams skatīties arī uz sauli. Bricis atklāj, ka halo loki atrodas tajā pašā debespusē, kur saule.
Halo ir viena no visbiežākajām optiskajām parādībām Latvijā. Halo Latvijā ir iespējams novērot desmitiem reižu gadā.
Ziemā halo bieži rodas zemes augstumā, jo apkārt ir sastopami lidojoši ledus kristāli. Savukārt citos gadalaikos to var novērot, kad debesis klāj plāni, caurspīdīgi spalvu mākoņi.
"Tie atrodas vairāku kilometru augstumā, kur temperatūra zem nulles ir arī vasarā, tādēļ mākonis sastāv no ledus kristāliem."
Latvijā visbiežāk ir redzams halo aplis vai loki saules malās, ko tautā sauc par saules suņiem.
Aukstajās ziemas naktīs var novērot arī gaismas pīlārus no mākslīgiem gaismas avotiem. Tie ledus kristāli, kas vakaros un rītos rada saules stabus, naktī veido gaismas stabus virs laternām.
