VIDEO: Daugavā zvejnieki izvelk gaužām savādu lomu

© Vladislavs Proškins/F64

Savādu lomu noķēruši zvejnieki Daugavā, starp Vanšu un Akmens tiltu. No ūdens tika izvilkti vairāk nekā 100 palielu krabju, kas nodoti izpētei Latvijas Hidroloģijas institūtā, vēstīja raidījums "900 sekundes".

Ķīnas cimdiņkrabji Latvijas ūdeņos esot ieceļojuši arī agrāk. Bet nekad vēl neesot sastapti tik lielā skaitā. Nēģu murdos divās dienās noķerti 120 krabju.

Bet visvairāk zinātniekus pārsteidz tas, ka cimdiņkrabji ir ļoti dažāda izmēra, kas vedina domāt, ka viņi, iespējams, sākuši vairoties Latvijā.

Līdz šim gan uzskatīts, ka Latvijas piekrastes jūras ūdens cimdiņkrabjiem neesot piemērots, jo neesot pietiekami sāļš. Lai varētu nodrošināt cimdiņkrabjiem iespēju radīt pēcnācējus, ūdens sāļumam jābūt ap 25-35 gramiem sāls litrā, bet Latvijā šis rādītājs ir piecreiz mazāks. Tāpēc hidrobioloģe izvirzījusi versiju, ka šoreiz pie vainas ir kuģu satiksme.

“Iespējams ka tie kuģi ar balasta ūdeņiem ir uzņēmuši šo te ūdeni, kur atrodas mazie krabju kāpuri. Un viņi šeit, tātad noplūdinot šo te balasta ūdeni, iespējams, izaug šajā saldūdenī. Un tāpēc mēs varam atrast dažādas attīstības stadijas. Bet man šī teorija vēl ir jāpārbauda. Lai saprastu, vai šeit pie mums varētu izaugt,” norāda hidrobioloģe Solvita Strāķe.

Avots

Dīvaini

Pagarināts laiks kosmosā nav gluži nekaitīgs cilvēka ķermenim. Radiācija, izmainīta gravitācija, miega zudums var nopietni ietekmēt astronautu spējas. Daži pat tiek hospitalizēti pēc atgriešanās uz Zemes. Nelielām kļūdām kosmosā var būt postošas ​​sekas, tāpēc ir svarīgi zināt, kā šīs spriedzes var ietekmēt astronauta kognitīvās funkcijas, vēsta “Popular Science”.

Svarīgākais