Sociālajos tīklos iedzīvotāji dalījušies ar interesantiem atradumiem mežā - ledusmatiem. Kas tie tādi ir?
Latvijas Valsts meži raksta, ka, kad gaisa temperatūra turas ap nulles atzīmi, ir piemērotākais laiks doties uz mežu lūkot ledusmatus.
Cukurvatei līdzīgos, baltos veidojumus viegli pamanīt laikā, kad vēl nav uzsnigusi krietna sniega sega vai kad tas jau ir nokusis. Ziņkārīgo skatienam ledusmati ļaujas noteiktu faktoru ietekmē. Pirmkārt, nemainīga gaisa temperatūra vien nepilnu grādu zem nulles atzīmes vismaz divu, trīs stundu garumā. Otrkārt, noturīgs bezvējš, piemēram, lapu koku, jauktos vai egļu mežos. Cītīgākie dabas skaistuma vērotāji atklājuši, ka tie mēdz rasties vienā un tajā pašā vietā vairākus gadus pēc kārtas.
Ledusmati atrodami uz mirušu, mitru lapu koku un krūmu, nereti arī egļu stumbriem un atsevišķiem zariem - gan uz stāvošiem trupekļiem, gan uz kritalām. Zīmīgi, ka tie lokalizējas vienīgi ar mizu nesegtās vietās - tieši uz koksnes.
Ledusmatu veidošanos provocē sēne “Exidiopsis effusa”, kas mīt mirušā koksnē, tomēr jāuzsver, ka tie ir vien sēnes radīti veidojumi. Kad, temperatūrai pazeminoties nedaudz zem nulles, sēnes apdzīvotais koks sāk sasalt, no tā porām pamazām izspiežas ūdens. Sēne izdala dažādas specifiskas ķīmiskas vielas, kas liek katram jaunajam no koka izkļuvušajam ūdens pilieniņam atstumt iepriekš jau sasalušā ūdens kristāliņus tālāk no sevis un tikai pēc tam pašam sasalt ledus gabaliņā. Piliens pēc piliena - matiņš stiepjas garāks un garāks. Ledusmatu veidošanās var turpināties, kamēr vien sēnes apdzīvotajā koksnes daļā saglabājas ūdens.
Ledusmatu straujākais iznīcinātājs ir atkusnis. Īpaši labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos savu unikālo veidolu ledusmati spēj saglabāt pat pāris dienas.
