Aiz dāvanām un cienastiem svētku galdam, otra lieta par kuru interesējas daudzi Ziemassvētkos - vai tie gaidāmi balti jeb, vai šī gadalaika svētkos noskaņu papildinās sniega sega aiz loga. Pazīstamais sinoptiķis Toms Bricis skaidro, vai šajos svētkos sniegu sagaidīsim un vai tā nākotnē tomēr būs aizvien retāka "parādība".
Kā norāda sinoptiķis, katram cilvēkam "balti Ziemassvētki" var nozīmēt kaut ko citu - kādam tā ir neliela slapja sniega kārtiņa, citam tas ir bargs sals un kupenas. Piemēram, britu meteodienestam "balti Ziemassvētki" ir jau tad, ja fiksēta nokrītam kaut viena sniegpārsliņa.
"Pēc britu standartiem šie būs balti Ziemassvētki lielākajā Latvijas daļā, bet diez vai mēs tos tā sauksim," secina T. Bricis. Tajā pašā laikā laika ziņu vīrs norādā, ka nav jau tā, ka sniegs pēdējos gados Ziemassvētku laikā Latvijā nav bijis. Zemi klājis sniegs gan 2014., gan 2017., gan 2018. gadā, taču pamaz, tādēļ nav iespiedies atmiņā.
"Turpmāk Ziemassvētkos, nākamgad, aiznākamgad un vēl pēc 10 gadiem, noteikti būs tādi Ziemassvētki, kad aiz loga būs īsta ziemas ainiņa, bet pēdējā gadsimta tendence nav iepriecinoša," secina sinoptiķis, kurš atklāj, ka kopš 1920. gada ir bijušas 11 reizes, kad Latvijā nekur Ziemassvētku laikā nav fiksēts sniegs, no tām četras reizes pēdējos 10 gados. Taču T. Bricis mierina - ziemas Latvijā nav pazudušas uz neatgriešanos, jo to esamība neietekmē tikai klimata pārmaiņas, bet arī citi atmosfēras cikli un procesi, kad Latvijā ieplūst siltās gaisa masas no Atlantijas okeāna.
Šī gada Ziemassvētku vakarā par sniegu varēs priecāties Latvijas austrumu daļā - Latgalē. Savukārt Pirmajos un Otrajos Ziemassvētkos sniegs kritīšot teju visā Latvijas teritorijā, taču tas nebūs noturīgs.
