Kāds Latvijas iedzīvotājs sociālajā tīklā Facebook atklāti dalījies par saslimšanu ar Covid-19, aprakstot slimības gaitu un uzsverot, ka priekšā vēl ilgstoša pneimonijas "izdzīšana".
Vīrietis stāsta, ka, darbā sajūtot pirmos simptomus (bija paaugtsināta temperatūra), un viņš nekavējoties devās mājās.
"Bet, neskatoties uz it kā nelielo temperatūru, ļoti sāpēja galva (piere, deniņi un aiz acīm), lauza ķermeni un jau pirmās dienas vakarā vairs neko prātīgu pat padomāt nevarēju. Pie temperatūtas parādījās stipras iesnas - daudz caurspīdīgas. Tās es diezgan ātri pieveicu ar Alergodil un pseidoefedrīnu. Nācās nepārtraukti dzert paracetamolu. Paracetamols bija Coldaron, t.i. kopā arī pseidoefedrīnu (kolosāli palīdz pret iesnām) un pretklepus komponenti. Un ar katru dienu tā temperatūra kāpa un arvien biežāk bija jālieto paracetamols. Papildus temperatūras kalniņiem, visu laiku stipri svīdu. Pie papildus simptomiem bija tāda kā viegla tirpšana uz sekundes daļām sažādās ķermeņa vietās, nekas nepatīkams, bet pamanāms. Klepus nebija. To gan varēja izprovocēt dziļi ievelkot plaušās gaisu, tad bija pāris reizes jānoklepojas. Ožas izjūtu zaudēju 8. novembrī. Ļoti dīvaini - gribi kakao, bet tur nav nekā:).
Tikai 9. novembrī ziņojot, ka ir pazudusi oža, dabūju Covid testu, kas nākamajā rītā apstiprinājās.
Tad varēja būt 12. novembris, kad pēkšņi pārgāja galvas sāpes, palika tikai kaulu laušanas sajūta. Līdz ar to bija kaut kas mainījies un galvas sāpes pie temperatūras beidzās. Tad mēģināju turēt temperatūru, lai organisms dabiski cīnās ar vīrusu. Vairāk par 39.2 nelaidu. Tad pienāca 13. novembris, piektdiena:). Dienas sākums neko neatšķīrās no iepriekšējiem. Pusdienas laikā piecēlos no gultas, lai aizietu padzerties un palūgtu sievu, lai uztaisa pulmikorta inhalāciju, ko ģimenes ārsts bija izrakstījis lietošanai 2 reiz dienā, lai atvieglotu elpošanu, ja nepieciešams," stāsta vīrietis.
Viņš arī labi atceras to brīdi, kad slimība pēkšņi saasinājās un tika izsaukta ātrās palīdzības mediķi.
"Nu lūk, gulēju un sagribējās padzerties. Aizgāju līdz virtuvei un jutu, ka galva sagriežas un skatiens samiglojas. Nolēmu uzzvanīt ģimenes ārstam, lai pakonsultētos par šīm jaunajām sajūtām. Bet jau zvanot palika pavisam švaki pat sarunu nepaguvu pabeigt un rokas sāka sāpīgi tirpt, atsevišķi muskuļi kājās un krūtis visas saspringušas, spiedošas un tirpstošas. Nostāvēt kājās vairs nevarēju. Tās tirpšanas spēks atgādināja, reiz bērnībā pieskāros pie 220 V, ļoti līdzīgi. Nolēmu, ka jāelpo no visa spēka ļoti dziļi un ļoti ātri. Biju uz grīdas ar kājām gaisā. Panikā iepūtu vismaz 10x salbutamolu un sievas sagatavoto pulmikorta devu domādams, ka tas atvērs plaušas. Ātrie ilgi nebrauca (pēc manas izpratnes, jo droši vien ilgāk par 15 min nebija) un sākās krampji un ķermeņa raustīšanās dažādās vietās. Rokas un kājas bija nejūtīgas. Tā tirpšana no sākuma bija tikai zem galvas, bet pamazām bija uzkāpusi līdz pierei. Reāli bija bail, kas būs tālāk. Labā ziņa tajā visā - samaņu nezaudēju. Vienu brīdi neredzēju, bet dzirdēju un varēju komunicēt.
Ātrie izmērīja sirdsritmu, skābekli un lika nomierināties un pēc brīža tas izdevās. Aizveda uz slimnīcu. Tik cik sirdi izdevās samērīt, to man precīzi nepateica, bet kaut kas nebija kārtībā, bet skābeklis bija normas robežās - bija vērts elpot!" viņš turpina stāstu.
Patlaban vīrietis joprojām ir slimnīcā.
"Slimnīcā sagaidīja, ja satraukumā pareizi saklausīju - daktere terapeite, kas pierakstīja manu stāstījumu. Uzreiz paņēma asins analīzes, uztaisīja datortomogrāfiju, pielika sistēmu un iedeva antibiotikas. Izmērīja kardiogramu. Nākamajā rītā bija arī urīna analīzes.
Sirds ritms bija 130 guļot. Spiediens 145/100. Sirds ritms vēl pāris dienas slimnīcā turējās pie 100 tiklīdz kaut mazākās kustības. Tagad 19. novembrī ir normāls ritms ~ 50 no rīta ceļoties. Spiediens 130/85.
Skābekļa rādījumi ir interesanti. Izdala mazu vienkāršu aparātiņu, kas liekas uz pirksta uz gandrīz momentā pasaka skābekļa līmeni. Mazākais ko redzēju bija 88, kad gulēju uz muguras. Uz sāniem guļot ir vismaz 95 un uz vēdera var izspiest visus 99 bez piepūles.
Termometri. Māsiņām ir elektroniskie. Katram pacientam arī parastie, ne dzīvsudraba, bet līdzīgi. Atšķirība starp to rādījumiem brīžiem ir liela. Ja vien neesi tikko no segas apakšas izlīdis, tad bezkontakta bieži rāda būtiski zemāku temperatūru. Bieži vismaz 1 grādu mazāk, nekā mērot ar normālo termometru.
Šobrīd mani ārstē ar divām antibiotikām, atklepošanai zāles, pret trombiem šprice, deksametazons un nomierinoša tablete uz miegu. Un fizioloģiskais šķidrums dažreiz divreiz dienā. Ā. Laikam bija arī zāles mazo kapilāru atvēršanai, lai ekstremitātes netirpst. Baro labi, sanitāres un māsiņas nāk katru dienu," viņš stāsta.
Vīrietis atklāj, ka viņam tika konstatēta pneimonija. Lai gan jau pāris dienas paaugstināta temperatūra netiek novērota, viņam vēl nav skaidrības par turpmāko atveseļošanās gaitu.
"Tātad man konstatēja pneimoniju. Šobrīd jau otro rītu nav temperatūras. Kaulus nelauž, sāpju nav. Vienīgais vēl krūtīs jūt tādu saspringumu, bet to tik viegli uz klepu vairs nevar izprovocēt. Un uz vakaru nāk viegla temperatūra ar svīšanu. Labi, ka ir duša un uzreiz var nomazgāties un nomaina gultas veļu.
Pieņemu, ka vēl jātaisa Covid tests un tad būs ilgstoša pneimonijas "izdzīšana". Kur tā notiks vēl jāsaprot, šeit vai mājās," viņš piebilst.
Kā vēstīts, vairāki Latvijā inficējušies cilvēki ieviesuši savas Covid-19 dienassgrāmatas. Piemēram, bloga mugursoma.lv autore bija izveidojusi savu "Covid-19 dienasgrāmatu", kurā aprakstīja savas sajūtas, slimojot ar Covid-19. Arī viņa informēja, ka veikusi atkārtotas Covid-19 analīzes, kuras bijušas negatīvas.
Arī žurnālists Guntars Meluškāns ar savu slimības gaitu dalījās sociālajā tīklā Facebook. Nu Meluškāns, publicējot savas slimības dienassgrāmatu, atklājis, ka saņēmis negatīvu jaunā koronavīrusa testu.
