Latvijas iedzīvotājs Matīss joprojām ir Covid-19 pozitīvs. Ar savu saslimšanas pieredzi viņš dalījās Māras Rozenbergas materiālā "Latvijas Radio".
“Mani sauc Matīss Viekalis, esmu 30 gadus vecs, par veselību nesūdzos, esmu fiziski nodarbināts, strādāju saistībā ar elektroniku un telekomunikācijām. Un esmu apslimis ar jauno Covid vīrusu,” par sevi stāsta Matīss.
Matīsam slimības gaita bijusi salīdzinoši vieglāka nekā Baibai, bet ne tik viegla kā viņa draudzenei, kura saslima pirmā.
“Viņa slimoja ar parastām iesnām, bez nekādiem saasinājumiem, bez augstas temperatūras. Pirms atgriezties darbā, viņai bija jāveic obligāts Covid-19 tests, jo darba kolektīvs ir ar salīdzinoši lielu vidējo vecumu. Tāpēc visi ir ļoti piesardzīgi. Principā viņa par savu pozitīvo testu uzzināja nejaušības pēc. Kur viņa aplipinājās, to mēs vēl aizvien nezinām,” stāsta Matīss.
Kaut simptomu tobrīd vēl nebija, testu veica arī Matīss un saņēma atbildi - pozitīvs. Tikai vēlāk uzkāpa temperatūra un sākās nespēks.
“Visaugstākā temperatūra man bija 38,4 līdz 38,6 grādi, jutos ļoti saguris, gulēju 18 stundas dienā kopā ar savu kaķi. Tā pagāja divas, trīs dienas, tad pamazām atlabu, likās - viss kārtībā, un tad sāka parādīties pārējie simptomi: pazuda oža, garšu jūtu ļoti minimāli. Nu, varbūt citronu es atšķirtu, bet mango no banāna - noteikti ne. Rīta kafija principā ir bez garšas, dzeru tikai ieraduma pēc. Pēdējās dienās ir pazudusi dzirde vienā ausī, bet nezinu, vai tas saistīts ar pašu Covid-19,” stāsta Matīss.
Par laimi, Matīsam elpot nav grūti un arī klepus nemoka. Draudzene izslimojusi vēl vieglāk.
Viņu gadījumā tikai draudzenes obligātais tests “izglāba” no tālāka uzliesmojuma abu darba kolektīvos. Abu gadījumi ilustrē, cik atšķirīga mēdz būt vīrusa ietekme.
“Pats dabūju ar bumerangu, jo piegāju tam visam ar zināmu bravūru - esmu jauns, es jau pārslimošu.
Man bija pienākuma sajūta pret citiem - pret vecākiem, kolēģiem, citiem cilvēkiem sabiedrībā. Vairs nebraucu tik bieži uz laukiem, negribēju būt tas asimptomātiskais gadījums, kas aplaiž vecvecākus. Ierobežojumus ievēroju nevis sevis dēļ, bet vecākās sabiedrības daļas dēļ un to dēļ, kuriem varbūt nav tik spēcīga imunitāte. Kā izrādījās, slimojot arī mana imunitāte nebūt nav pietiekama un simptomi ir smagāki. Man likās - mani jau neķers, man būs vieglas iesnas, pāris dienas paslimošu, tests jau būs negatīvs un varēšu atkal iet uz darbu.
Bet ir pagājušas divas nedēļas, un vīruss joprojām ir aktīvs. Nav nemaz tik viegli,” atzīst Matīss.
