Jauniete atklāti stāsta, kā vairākkārt mēģinājusi izdarīt pašnāvību

© Kaspars Krafts/F64

Elnai (vārds mainīts) ir tikai 16 gadi, taču savas dzīves laikā mēģinājusi izdarīt pašnāvību vairākkārt. Viņa ir griezusi vēnas; dzērusi daudzus medikamentus, taču tagad ReTV Ziņās bija gatava runāt atklāti, lai vismaz kādu paglābtu. Jo statistika Latvijā pēdējā laikā ir īpaši skaudra – nesen mediķi izglāba no pašnāvības vien 10 gadus vecu bērnu; šā gada laikā mediķi saņēmuši 140 izsaukumus.

Elnas stāsts: “Es graizos, vai nu tad, kad nejūtu neko un man vajag kaut ko just vai kad emocionālās sāpes aizgājušas tādā līmenī, kad to [gribas] novērst ar fiziskām sāpēm. [Vai tas palīdz?] Uz īsu brīdi - jā, jo izdalās endorfīni. Ilgtermiņā tas nav risinājums,” saka Elna.

Lielu daļu bērnības Elna dzīvoja pie vecmammas, bet līdz ar viņas aiziešanu aizsaulē strauji progresēja depresija. Kā saka pati meitene - vienīgais glābiņš bija zāles.

“Skolā arī bija problēmas, ar draugiem bija problēmas, ar tēvu bija problēmas, bija daudz problēmu. Tā [depresija] atnāk pakāpeniski, tas viens klikšķis un tā ir, un tu esi gar zemi. Tu sākumā nesāc gulēt tik daudz, neēd daudz, vai tieši daudz ēd, tikai guli, tad parādās skumjas, bezcerība, nomāktība, tad bieži aiziet uz pašnāvnieciskām domām un paškaitējumu, tas ir pēdējais, kad jāmeklē palīdzība,” tā Elna.

Elna ReTV stāsta par vienu pēdējām reizēm, kad mēģināja sev atņemt dzīvību - viņa mājās bija viena un durvīs atstāja atslēgu, lai kāds neizjauktu kārtējo mēģinājumu aiziet no dzīves: “Es paņēmu zāles, man bija bļoda ar ūdeni, ņēmu mazu glāzīti, sadalīju tabletes - sākumā ar stiprākajām un beidzu ar vājākajām. Es apēdu, tad sagriezu rokas, no sērijas - dubults neplīst, starpcitu, acīmredzot plīst gan.”

Dīvaini

Pagarināts laiks kosmosā nav gluži nekaitīgs cilvēka ķermenim. Radiācija, izmainīta gravitācija, miega zudums var nopietni ietekmēt astronautu spējas. Daži pat tiek hospitalizēti pēc atgriešanās uz Zemes. Nelielām kļūdām kosmosā var būt postošas ​​sekas, tāpēc ir svarīgi zināt, kā šīs spriedzes var ietekmēt astronauta kognitīvās funkcijas, vēsta “Popular Science”.