Tiekot ābecē līdz burtam “Č”, Evita pamanījusi, ka bērnu grāmatā attēlots pirāts, taču, aplūkojot trūkstošo vietu vārdā, kuru bērnam ir uzdevums aizpildīt, sapratusi, ka patiesībā zīmējumā redzams romu jeb čigānu tautības zēns, bet tukšās “būdiņas” tekstā jāaizpilda ar vārdu “čigāns”.
Evita bijusi ļoti pārsteigta un ir neizpratnē, kādēļ mācīt bērniem žargona vārdu. Tā vietā autori varējuši izvēlēties attēlot citus priekšmetus vai lietas ar šo pašu burtu - čiekuru, čības vai čellu. Evita skaidro, ka vienmēr izvairījusies no vārda “čigāni” lietošanas, uzskatot, ka tam piemīt nievājoša pieskaņa. Viņasprāt, daudz pareizāk šīs tautības pārstāvjus saukt par romiem. Evita prāto - kā grāmata ar šādu saturu varēja izturēt sarežģīto un strikto apstiprināšanas un izdošanas procesu?
Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš paskaidro, ka “čigāns” un “čigāniete” kopš 2016. gada ar Ministru kabineta lēmumu iekļauti tautību klasifikatorā, kuru izstrādājusi Centrālās statistikas pārvalde. Vārds “romi” biežāk tiekot lietots dažādos politiskos dokumentos. Valodas speciālisti atgādina, ka bieži čigāni minēti tautas folklorā un dziesmās. Tāpat šī nebūt nav pirmā grāmata, kurā aprakstīti ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē dzīvojošās tautas piedzīvojumi. Viena no populārākajām ir, piemēram, rakstnieka Ērika Ādamsona dzejas pasaka bērniem - “Čigānmeitēns Ringla”.