Ne viens vien atpūtnieks karstajās nedēļas nogalēs izvēlas atpūsties pie jūras. Tie, kuriem centra jūrmalā šķiet par šauru, meklē kādu nomaļāku vietu. Visbiežāk šī nomale ir Nīcas novadā esošie Bernāti. “Pagājušajās brīvdienās ar ģimeni devāmies uz Bernātiem, tur nebija nevienas brīvas vietas, kur novietot auto. Tās bija saliktas pat aizliegtajās vietās,” stāsta “Kurzemes Vārda” lasītāja, raksta "liepajniekiem.lv".
Kāds kungs šķendējas, ka pat no mašīnas neesot kāpis ārā, tik daudz atpūtnieku bijis vienuviet. Nīcas novada domes izpilddirektors Andrejs Šakals ir informēts par situāciju piejūras teritorijā un atzīst, ka šogad atpūtnieku ir īpaši daudz. “Pašvaldība dara visu iespējamo, lai novērstu pārkāpumus - zīmes ir izliktas, policija veic regulārus reidus un soda neapzinīgos pārkāpējus.
Tā kā pašvaldībai tajā apkārtnē vairs nav brīva zemes gabala, kurā iekārtot stāvlaukumus, grūti teikt, ko vēl mēs varētu lietas labā darīt. Varbūt kāds no privātajiem zemes gabalu īpašniekiem var nākt pretī un savā īpašumā izveidot maksas stāvvietu kā alternatīvu.
Šogad situācija ir īpaši saspīlēta, jo ļoti daudz atpūtnieku ierodas no Lietuvas. Cik man zināms, Pašvaldības policija dienā uzraksta ap 30 protokoliem. Cilvēki apstājas neatļautās vietās, pie pašām zīmēm, aizņem abas ceļa malas, iebrauc aizliegtajā teritorijā pa mazajiem meža celiņiem,” situāciju izklāsta A. Šakals.
Nīcas Pašvaldības policijas priekšnieks Guntis Grantiņš izpilddirektora teikto apstiprina: “Braucam, konstatējam pārkāpumus, rakstām protokolus, vārdu sakot - strādājam, un darba ir daudz. Brīvdienās protokolu grāmatiņu, kurā ietilpst 25 kvītis, pierakstām vienā patrulēšanas reidā, tas ir, aptuveni astoņās stundās.” G. Grantiņš, reģistrējot pārkāpējus, novērojis, ka mašīnas ar latviešu numuriem noteikumus ievēro vairāk un, ja tiek sodīti, atkārtoti nepārkāpj, savukārt viesi no Lietuvas ierobežojumus neievēro, tādēļ sodu saņem atkal un atkal. Šogad viesu esot izteikti daudz, vairāk nekā iepriekšējās vasarās.
Ko darīt papildus? G. Grantiņš nopūšas. “Liekam arī informatīvās zīmes, tās bieži vien izposta, izrauj, nomet. Viesi no Lietuvas bieži vien zīmēm nemaz nepievērš uzmanību, seko norādēm GPS. Ja tās ved viņus pa mazajām meža takām, viņi arī brauc. Mēs stāstām, ka nevar braukt visur, kur rāda navigācija, it kā viņi mūs dzird, ar galvu māj, tomēr turpina neievērot. Turklāt sodi ir diezgan bargi, no 30 līdz 350 eiro. Vislielākā soda summa tiek piemērota par iebraukšanu kāpās. Apdzīvotā vietā kāpas ir 150 metri no pirmā zaļā punkta, savukārt neapdzīvotā vietā 300 metri. Tas ir ļoti rupjš pārkāpums, tomēr gadās, ka sodītie apstrīd protokolus, sakot, ka nav bijušas zīmes, vai izrādot neizpratni par to, kāpēc tas nav atļauts.”
