Krievija otrdien, 11. augustā, paziņojusi, ka tā reģistrējusi pasaulē pirmo vakcīnu pret koronavīrusu Covid-19. Jau septembrī sola tās ražošanas uzsākšanu un piegādi pasūtītājiem. Latvijas Radio uzrunātie eksperti uz šādu paziņojumu raugās visnotaļ skeptiski. Vakcīnas izstrādes laiks esot krietni par mazu, lai varētu reģistrēt vakcīnu, par kuras noturību un efektivitāti nebūtu šaubu.
Organiskās sintēzes institūta (OSI) zinātniskās padomes loceklis, zinātnieks Ivars Kalviņš norādīja - nav pārāk sarežģīti panākt, ka potenciālais vakcīnas materiāls organismā rada antivielas, tomēr tik īsā laikā nav iespējams noteikt citas vakcīnas reģistrēšanai svarīgas lietas.
"Iedarbības ilgumu nekādā gadījumā nevar konstatēt, un iedarbības efektivitāti arī nevar konstatēt. Jo jums ir jāvakcinē nevis slimi cilvēki, lai viņi atveseļotos, bet jums jāvakcinē veseli cilvēki un jākonstatē, ka viņi nesaslims. To jūs neesat izdarījuši, tad nekā. Tā nav vakcīna, tad tas ir tikai mēģinājums paziņot, ka šī varētu būt vakcīna," teica Kalviņš.
Viņš norādīja, ka tīri teorētiski tik ātri izveidot vakcīnu varētu vien tad, ja kāda jau esoša vakcīna, bez izmaiņu veikšanas, uzrādītu iedarbību pret Covid-19, vai arī gadījumos, ja vīruss tiktu radīts apzināti un vakcīna izstrādāta jau labu laiku pirms tam.
Kalviņš uzsvēra - vakcīnas iedarbības ilgumu nekā citādi, kā vien konkrēto laiku nogaidot, nevar apstiprināt.
"To nevar izdarīt citādāk, kā vien fiziski ievadot potenciālo vakcīnu cilvēkam. Tad tiek noteikts antivielu līmenis tieši pēc vakcinācijas, un tad pēc zināma laika, piemēram, mēneša, diviem, gada, varat noskaidrot, vai pēc mēneša ir antivielas vai nav. Tam fiziski ir vajadzīgs mēnesis, un, ja jūs to gribat zināt par gadu, tad fiziski ir vajadzīgs gads," sacīja zinātnieks.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Kaspars Tārs tikmēr skaidroja - vakcīnas uzbūve pati par sevi nav nekas unikāls. Pēc līdzīgas metodes strādā arī zinātnieki Ķīnā un Oksfordā.
Tajā pašā laikā viņš neatcerējās, kad vēl pasaulē būtu gadījumi, kad kaut kur tiek piereģistrēta vakcīna, kura izgājusi vien otro pētījuma fāzi.
"Tā problēma ir tāda, ka tā, kas ir Oksfordas izstrādātā vakcīna, tur ir ļoti liels tas brīvprātīgo skaits - 10 000 un vairāk. Šeit īsti informācijas par to, cik cilvēkiem tas izmēģināts, nav, bet pētījums ir otrajā fāzē un tur labākajā gadījumā ir pāris desmiti cilvēku. Es nevaru apgalvot, ka tas būtu kaut kas ļoti nezināms, bet problēma ir tā, ka viņi nav izgājuši šīm fāzēm cauri un jau reģistrē vakcīnu," teica Tārs.
